ĪSUMĀ:
- Igaunijā prioritāte – Covid-19 jautājumos ātri reaģēt un “neauklēties”.
- Par spīti lieliem uzliesmojumiem Lietuvā pansionāti bijuši labi sagatavoti.
- Nevalstiskās organizācijas Igaunijā jūt lielu valdības atbalstu.
- Galvenās problēmas Igaunijā – darbaspēka trūkums un centieni pansionātus nostādīt slimnīcu lomā.
- Lietuvā nevalstiskās organizācijas no valdības redzēja raitus risinājumus.
- Valdība Lietuvā centusies iesaistīt visus, kas var palīdzēt.
- Vislielākā Lietuvas kļūda – krīze tika izmantota politiskajām cīņām.
- Kopumā pandēmija jaunas problēmas sistēmā nerada, bet sāpīgā veidā izgaismo līdzšinējās.
Latvijā līdz 16. aprīlim ar Covid-19 saslimis 9131 darbinieks un aprūpētājs sociālās aprūpes namos, bet miruši 495 ar aprūpes namiem saistīti cilvēki, kas ir nedaudz mazāk par katru ceturto ar Covid-19 saistīto nāvi.
Igaunijas valdības reakcija
Savukārt Igaunijā līdz aprīļa vidum pansionātos saslimuši 3053 cilvēki. Tie ir 2,6% no visiem (kopumā vairāk nekā 116 tūkstošiem) saslimšanas gadījumiem. Ar pansionātiem saistīti 274 nāves gadījumi. Tas ir 26% no visām Covid-19 nāvēm Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā. Šobrīd kaimiņos norit aktīva vakcinēšanās.
Igaunijas Sociālo lietu ministrijas ģenerālsekretāra vietnieks Raits Kūse skaidroja – jau no pandēmijas sākuma, no pirmajiem slimības uzliesmojumiem pats svarīgākais bijis ātri reaģēt un neauklēties, meklējot atbalsta pieeju vai finanses. Svarīgs bijis ātrums, tajā pašā laikā darot visu, lai neapstātos sociālie pakalpojumi.
Kūse skaidroja, ko Igaunija darījusi, lai Covid-19 ietekmi pansionātos iespējami mazinātu: “Pirmkārt, mēs pansionātus nodrošinājām ar visiem aizsardzības līdzekļiem. No valdības algojām infekciju konsultantus ar medicīnas izglītību, kuri varēja doties uz pansionātiem, lai konsultētu, kā būvēt un stiprināt aizsardzību. Ko vēl mēs darījām – izveidojām un tagad turpinām sadarbību ar nodarbinātības aģentūru –
ja bija vajadzība pēc papildu darbiniekiem, tad nodarbinātības aģentūra tos meklēja, palīdzēja ar apmācībām un izvietošanu pa centriem.
Bet ļoti konkrēta lieta, ko mēs darījām – ja kādā pansionātā bija slimības uzliesmojums, valdība apmaksāja papildu darbaspēku.”
Lietuvas gatavība
Savukārt Lietuvas veselības ministrijas atbildīgais padomnieks Marius Čurļonis uzsvēra, ka par spīti tam, ka Lietuvā, kuru pandēmija no trim Baltijas valstīm skārusi vissmagāk, pansionāti bija gatavi: “Pansionātos bija vairums gadījumu. Mums pansionātos bija ļoti laba prevencija, bet, protams, bija vairāki lieli uzliesmojumi. Bija pansionāts, kurā arī 80 cilvēki saslima. Bet pansionātos mira maz. Ja stāvoklis pasliktinājās, cilvēkus pārveda uz slimnīcām un tie mira tur, tāpēc tas nav sasaistāms ar pansionātiem.”
Čurļonis akcentēja līdzīga atbalsta sniegšanu kā Igaunijā. Tas bijis nepārtraukts un pēc nepieciešamības. Bijuši arī konkrēti soļi, lai palīdzētu.
“Mēs palaidām mācību programmu pansionātiem par to, kā cīnīties pret vīrusu, ko darīt uzliesmojuma gadījumā, kā organizēt darbiniekus un arī vizītes. Tāpat noteikti mēs piedāvājām arī materiālu palīdzību, piemēram, aizsargaprīkojumu, ja bija tā trūkums. Un trešais – slimības uzliesmojuma gadījumā,
ja pansionātā bija darbinieku trūkums, mēs varējām piesaistīt darbiniekus no slimnīcām,
lai tie palīdz pansionātu darbiniekiem,” sacīja Čurļonis.
Nav vienas un konkrētas atbildes, vai viena Baltijas valsts reaģējusi labāk par otru, tomēr ir skaidrs, ka Covid-19 pandēmija ir bijis smags pārbaudījums visur. Pētot absolūtos skaitļos – Latvijā pansionātos miris krietni vairāk cilvēku nekā Igaunijā, bet jāsaprot, ka pie mums kopumā ir vairāk iedzīvotāju nekā ziemeļu kaimiņvalstī. Valdības ir rīkojušās un uzskata, ka krīzi iespējami labi vadījušas, bet kā domā tie, kuri šajā krīzē bijuši iesaistīti?
Igaunijas nevalstisko organizāciju un pansionātu viedoklis
Marjo Mendmā vada valdības pakļautībā esošu sociālās aprūpes iestādi cilvēkiem ar psiholoģiskās attīstības traucējumiem. Šādi centri atrodas visā valstī, un klienti ir cilvēki darbspējas vecumā. Arī šajos centros bijuši saslimušie.
Mendmā raksturoja valdības rīcību, palīdzot krīzē: “Saņēmām daudz palīdzības no valdības. Mūsu kompānija ir liela, un mums ir speciāli darbinieki, kas atbild par medicīnas jomu, bet maziem uzņēmumiem valdības palīdzība bija vajadzīga vairāk, un es neesmu dzirdējis par problēmām. Valdība bez maksas deva arī visus aizsarglīdzekļus. Sākumā bija nesaprašanās par vadlīnijām, kā rīkoties konkrētās situācijās, jo sākumā jau arī domājām, ka parasta gripa plosās, bet, situācijai kļūstot kritiskākai, mēs meklējām vadlīnijas.
Gada laikā ir kļuvis labāk un labāka arī sadarbība ar valdību.”
Mendmā arī akcentēja, ka paralēli epidemioloģiskajiem ierobežojumiem centrs darījis visu, lai dažādos veidos iespējami daudz nodrošinātu satikšanās iespējas, jo tieši vientulība ir tā, kas klientiem ļoti grūti pārdzīvojama.
Kritiskāka pret Igaunijas valdības darbu bija Igaunijas Sociālo institūciju vadītāju padomes valdes locekle Marilina Vaksmane.
Viņa vērtēja: “Valdības atbalsts ir bijis haotisks un laiku pa laikam arī nepārdomāts. Mēģina labāko, bet rezultāts viduvējs.
Negatīvais piemērs ir mēģinājums pansionātus nostādīt slimnīcu lomā.
Tas izgāzās. Koronavīrusa uzliesmojuma laikā pansionātiem bija problēmas atrast papildu darbaspēku. Dažkārt palīdzēja Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fonds. Valsts līmenī nebija noteikta plāna, kā palīdzēt atrast papildu darbaspēku. Katram pašam bija jāatrod risinājumi.”
Labie darbi gan saistāmi ar centieniem sniegt psiholoģisko atbalstu, tomēr Vaksmane norādīja – “pašlaik nevienam nav laika šos pakalpojumus izmantot”.
Lietuvas nevalstisko organizāciju un pansionātu viedoklis
Viegli nav bijis nevienam, un visi darījuši, ko vien var, tomēr valdības un pašvaldību rīcība ir vērtējama visnotaļ labi. Reakcija bijusi iespējami raita un meklēti risinājumi dažādām, tostarp bieži vien nestandarta situācijām. Tā dienvidu kaimiņu Lietuvas valdības darbu vērtēja nevalstiskās organizācijas (NVO).
Edvins Regelskis pārstāv Maltas ordeņa palīdzības biedrību Lietuvā. Viņš, vērtējot valdības darbu pandēmijas laikā, vērš uzmanību uz to, ka gada laikā visas puses ir sapratušas, kā sadarboties un darbs kļuvis labāks un raitāks, tomēr
jau no paša sākuma valdība centusies iesaistīt visus, kas var palīdzēt.
“Jau no paša sākuma darba grupa ar ekspertiem no universitātēm, uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām sāka domāt, kā varam palīdzēt tiem, kuriem tas nepieciešams. Jau vēlāk nevalstiskajām organizācijām bija jāsāk strādāt atbilstoši pandēmijas apstākļiem, un te valdība neļāva šim darbam apstāties. Lielāko daļu NVO sniegto pakalpojumu finansē dažādos projektos. Kad pandēmija sākās, valdība lēma, ka visiem sociālās jomas projektiem ir jāturpinās, un, kaut sociālie darbinieki nevar doties pie ģimenēm un veciem cilvēkiem klātienē, to var darīt attālināti,” viņš atzīmēja.
Savukārt Lietuvas nacionālā nabadzības apkarošanas tīkla projektu vadītāja Rimgaile Baltute pauda pārliecību, ka atsevišķi izdalīt rīcību attiecībā uz pansionātiem un krīzes vadību kopumā nevar. Tas viss iet roku rokā un, lai arī kļūdu, tāpat kā atbilstošu rīcību, bijis gana, tomēr
visnepiedodamākais ir tas, ka krīze tika izmantota politiskajām cīņām.
Baltute skaidroja: “Mana lielākā vilšanās ir tajā, ka pandēmija tika izmantota politiskajām cīņām. 2020. gada rudenī mums bija parlamenta vēlēšanas un piedzīvojām ļoti daudz populistiskus solījumus un rīcības. Piemēram, īsi pirms vēlēšanām senioriem izmaksāja trīspadsmito pensiju. Šo naudu, mūsuprāt, varēja ieguldīt, palīdzot smagāk skartajiem. Ir eksperti, kas uzskata, ka arī otrā viļņa ierobežojumus ieviesa vēlāk tieši vēlēšanu dēļ. Un tas maksājis daudz dzīvību.”
Gan Lietuvas, gan Igaunijas ministrijas pārstāvji, nevalstiskās organizācijas vai pansionātu vadītāji atzina, ka pandēmija jaunas problēmas sistēmā kopumā nerada. Tā vienkārši ļoti sāpīgā veidā izgaismojusi jau sen esošos trūkumus – pansionātu negatavību sniegt pietiekoši kvalitatīvu, tostarp pamata veselības aprūpi, lai izvairītos no saslimstības izplatības. Tas savukārt saistīts ar sliktu infrastruktūru un darbinieku trūkumu, kas nozīmē gan to, ka nav, kas aprūpē cilvēkus, gan arī to, ka tie, kuri strādā, to dara vairākās darba vietās, tā izplatot vīrusu.
