“Reportieri bez robežām” (RSF) apgalvo, ka pēdējā gada laikā pasaulē ir pastiprinājušās represijas un uzbrukumi žurnālistiem, bet daudzu valstu valdības ir izmantojušas Covid-19 pandēmiju, lai ierobežotu žurnālistu pieeju informācijai.
Eiropā vissliktākie apstākļi žurnālistiem bijuši Baltkrievijā, kur pēc pērn augustā notikušajām prezidenta vēlēšanām un tām sekojošajiem protestiem arestēja vairāk nekā 400 žurnālistu.
Vienlaikus žurnālistiem bijusi būtiska loma, lai atspēkotu valdošo politiķu melus un sniegtu sabiedrībai ar faktiem pamatotu informāciju.
RSF norāda, ka Latvijas medijiem bijušas bažas par informācijas pieejamību, jo valdības sēdes par Covid-19 jautājumiem notikušas aiz slēgtām durvīm un lēmumu pieņemšanas process nav bijis pārskatāms.
RSF secina, ka krīzes laikā Latvijas mediji ir saņēmuši valsts atbalstu, bet tas nav bijis pietiekams, lai uzlabotu to stāvokli ilgtermiņā. Pozitīvi novērtēts parlamenta pieņemtais lēmums ierobežot pašvaldību izdevumus, lai izbeigtu negodīgo konkurenci.
Ziņojuma autori arīdzan izceļ Latvijas Žurnālistu asociācijas un Valsts policijas noslēgto sadarbības memorandu, lai novērstu apdraudējumu žurnālistiem.
Ziņojumā secināts, ka Latvijas varasiestādes pagājušogad turpinājušas vērsties pret prokremliskiem medijiem, bet Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Latvijas drošības dienestu lēmumu motivācija ne vienmēr bijusi caurskatāma. RSF gan norāda, ka pēdējo gadu laikā vairākas neatkarīgo mediju kompānijas pametušas Krieviju, kur žurnālistu darbs bija apdraudēts, un izvietojušas savus birojus Latvijā.
Šī gada “Pasaules preses brīvības indeksā” pirmajās trīs vietās ierindojušās Norvēģija, Somija un Zviedrija, bet vissliktākā situācija preses brīvības jomā ir Ķīnā, Turkmenistānā, Ziemeļkorejā un Eritrejā.
Igaunija šī gada “Pasaules preses brīvības indeksā” ierindojusies 15. vietā, bet Lietuva saglabājusi 28. pozīciju.
