ĪSUMĀ:
- Pirms pandēmijas katra trešā sieviete cieta no fiziskas vai seksuālas vardarbības, vēsta ANO.
- Kopš vīrusa uzliesmojuma daudzās valstīs sievietes vairāk zvana uz uzticības tālruņiem.
- Daudzās Āfrikas valstīs reģistrēts seksuālo noziegumu pret sievietēm pieaugums.
- Kenijā, kur Covid-19 dēļ slēgtas skolas, vismaz 4000 skolnieču iestājās grūtniecība.
- Peru, kur no marta līdz jūlijam bija karantīna, bez vēsts pazuda aptuveni 1200 sievietes.
- Brazīlijā un Meksikā pandēmijas laikā ir pieaudzis sieviešu slepkavību skaits.
- Labdarības organizācija: mājas ir nedrošākā vieta no vardarbības cietušajām sievietēm.
- ANO cīņu pret vīrusu un rūpes par sieviešu drošību uzskata par vienlīdz svarīgām.
- 48 valstis noteikušas pasākumus vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanai.
- Vēl 121 valsts bija apņēmusies nodrošināt lielāku aizsardzību sievietēm.
ANO vēsta, ka jau pirms pandēmijas katra trešā sieviete cieta no fiziskas vai seksuālas vardarbības. Visbiežāk varmāka bija intīmais partneris.
Kopš koronavīrusa uzliesmojuma daudzās valstīs ir ievērojami pieaudzis to sieviešu skaits, kuras zvana uz uzticības tālruņiem vardarbībā ģimenē cietušajiem.
Piemēram, Argentīnā šādu zvanu skaits šogad ir pieaudzis par 25%, Kiprā un Francijā par 30%, bet Singapūrā par 33%, vēsta ziņu aģentūra AFP.
Daudzās Āfrikas valstī šā gada pirmajos sešos mēnešos reģistrēts seksuālo noziegumu pret sievietēm pieaugums. Kenijā, kur koronavīrusa dēļ mēnešiem bija slēgtas skolas, vismaz 4000 skolnieču iestājās grūtniecība. Vietējās varasiestādes apgalvoja, ka vairumā gadījumu meitenes palika stāvoklī pēc tam, kad viņas seksuāli izmantoja kāds no ģimenes locekļiem.
Dienvidamerikas valstī Peru, kur no marta līdz jūlijam bija spēkā vispārēja karantīna, bez vēsts pazuda aptuveni 1200 sievietes. Savukārt Brazīlijā un Meksikā pandēmijas laikā ir pieaudzis sieviešu slepkavību skaits.
Vardarbības pret sievietēm pieaugumu galvenokārt saista ar to, ka pulcēšanās un pārvietošanās ierobežojumu dēļ miljoniem cilvēku ilgstoši palika mājās. Tas nozīmēja, ka upuri visu laiku atradās kopā ar saviem pāridarītājiem. Britu labdarības organizācijas "Refuge" pārstāve Liza Kinga uzskata, ka mājas ir no vardarbības cietušajām sievietēm visnedrošākā vieta.
"Varmākas izolāciju nereti izmanto kā ieroci, lai līdz minimumam samazinātu sieviešu iespējas sazināties ar ārpasauli un saņemt palīdzību.
Viņas ir nošķirtas no draugiem un ģimenes locekļiem un nevar piedalīties sabiedriskajās aktivitātēs kā līdz šim," Kinga sacīja televīzijas kanālam "Al Jazeera".
Pandēmijas sākumā arī ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs norādīja, ka Covid-19 ierobežojumu laikā daudzas sievietes cieš no vardarbības tur, kur viņām vajadzētu justies visdrošāk – mājās. Viņš cīņu pret vīrusu un rūpes par sieviešu drošību uzskata par vienlīdz svarīgām.
"Es aicinu visas valstis savās nacionālajās stratēģijās cīņai pret Covid-19 kā vienu no prioritātēm izcelt vardarbības pret sievietēm novēršanu un palīdzības sniegšanu cietušajām. Tas nozīmē lielākus ieguldījumus tiešsaistes pakalpojumos un sabiedriskajās orgaizācijās. Ir jānodrošina, ka tiesu sistēmas turpina vērsties pret varmākām. Ir jāizveido ātrās brīdināšanas sistēmas aptiekās un pārtikas veikalos. Patversmes ir jāpasludina par pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniedzējiem. Ir jārada droši veidi, kā sievietēm vērsties pēc palīdzības.
Sieviešu tiesības un brīvības ir būtisks priekšnosacījums stiprām un pielāgoties spējīgām sabiedrībām," norādīja ANO vadītājs.
ANO vēsta, ka līdz septembrim 48 valstis savos Covid-19 apkarošanas plānos bija iekļāvušas pasākumus vardarbības pret sievietēm un meitenēm novēršanai un palīdzības sniegšanai cietušajām. Vēl 121 valsts bija apņēmusies nodrošināt lielāku aizsardzību sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības.
