Starptautiskas juridiskās firmas “Mossack Fonseca” dibinātas firmas un pārvaldības fondi dažādās nodokļu paradīzēs palīdzējušas slēpt naudu un īpašumus gan politiķiem, gan sporta un šovbiznesa slavenībām, kā arī kriminālām autoritātēm. Īpaši politiķiem tagad nākas atbildēt uz neērtiem jautājumiem un pat domāt, kā saglabāt savus posteņus.
Pasaules medijos parādās arvien jaunas publikācijas par Panamā bāzētās juridiskās firmas “Mossack Fonseca” dibināto ārzonu kompāniju izmantotājiem. Visvairāk sabiedrības reakciju izjūt šo firmu izmantotāji - politiķi, taču tas notiek tikai demokrātiskās valstīs. Krievijas prezidenta Vladimira Putina draugs čellists Sergejs Roldugins apgrozījis divus miljardus dolāru, bet turpina stāstīt, ka ar Putinu tam nav nekāda sakara.
“Dokumentos nav nekā par Putina kungu. Par to rakstījuši žurnālisti, kuru rīcībā nav faktu. Mēs šis publikācijas uztveram kā nomācošas putinofobijas izpausmi. Diemžēl tā ir izplatīta, īpaši anglosakšu medijos,” klāstīja čellists.
Līdzīga reakcija valda Ķīnā, kur ofšoru skandālā iepīts prezidenta Si Dziņpiņa vārds. Valdība gan bloķējusi interneta resursus, kur par to runāts, bet oficiāli apsūdzības noliedz.
“Par šīm nepamatotajām apsūdzībām man nav komentāru,” piebildis Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Hongs Lejs.
Lielāka šūpošanās notiek Ukrainā, kur opozīcija jau runā par prezidenta Petro Porošenko impīčmentu. Viņam piederošā kompānija “Roshen” izmantojusi beznodokļus shēmas, kad prezidents jau bija amatā un vārdos cīnījās pret šādu praksi, vienlaikus neuzrādot ofšoru esamību. Pretkorupcijas birojs uzsācis pārbaudi.
“Ja valsts vadītājs ir melojis savā deklarācijā, tas ir nopietns kaitējums jebkurai cīņai pret korupciju valstī. Jo tagad neviena valsts amatpersona nejutīs pienākumu ievērot šīs prasības,” sacīja Ukrainas korupcijas pētnieks Andrijs Marusovs.
Pārmetumus par nelaiķa tēva ošoriem saņem arī britu premjers Deivids Kamerons. Tikmēr Vācijā mediji min vairākas no lielajām bankām, kas saviem klientiem esot palīdzējušas slēpties ārzonas. Vācijas valdība to sola apkarot vēl stingrāk.
"Mums ir nepieciešams vairāk atklātības. Pastkastīšu uzņēmumi, kur labuma guvēji drīkst palikt anonīmi, ir jāaizliedz. Tāpēc mēs gribētu grozīt savus naudas atmazgāšanas likumus un izveidot pārskatāmus reģistrus ofšoriem. Gribu arī piebilst, ka Vācijas bankas, kas izmantojušas ofšorus un pārkāpušas likumus, par to atbildēs tiesā,” paziņoja Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss.
Tikmēr “Mossack Fonseca” īpašnieki turpina aizstāvēties, ka nav darījuši neko nelikumīgu. Jurisprudences eksperti viņiem piekrīt, norādot, ka principā likumus pārkāpa kompāniju pircēji, bankas un to klienti. Taču kopumā šis jautājums atkal aktualizējis globālo cīņu pret nodokļu paradīzēm, kuru kavē vienotu principu trūkums, kā tās pareizi definēt, lai izskaustu, jo teritorijas ar līdzīgu režīmu pastāv gan ASV, gan citās nodokļu nemaksāšanu apkarojošas lielvalstīs.
Jau ziņots, ka publiskotajos nodokļu dokumentos minēti 12 esošie vai bijušie valstu vai valdību vadītāji. Tostarp Islandes un Pakistānas premjerministri, Ukrainas un Ķīnas prezidenti, kā arī Saūda Arābijas karalis.
Tāpat vēstīts, ka nopludinātajos Panamā reģistrētā uzņēmuma „Mossac Fonseca” dokumentos ir minēti pasaulē zināmi sportisti un mākslinieki, raisot aizdomas, ka viņi ir izvairījušies no nodokļu nomaksas lielā apmērā un veikuši citas finanšu mahinācijas.
Līdzās vairāku valstu vadošajiem politiķiem noplūdinātajos “Mossack Fonseca” dokumentos minētas arī Latvijā pazīstamas personas, kuras, iespējams, šādi centušās izvairīties no nodokļu samaksas.
