Šveicē Irānas un sešu pasaules lielvaru ārlietu ministri turpinās izšķirošas sarunas par pretrunīgi vērtēto Teherānas kodolprogrammu. Mērķis ir līdz otrdienas pusnaktij vienoties par kompromisu par galvenajiem elementiem līgumā, kas paredzētu kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret Irānai piemēroto sankciju atcelšanu.
Diskutējamie jautājumi ir tostarp par urāna bagātināšanas centrifūgu skaita samazināšanu. Joprojām jāvienojas arī par to, cik ilgi vienošanās būs spēkā, un cik ātri un pēc kāda grafika tiks atceltas Irānai noteiktās starptautiskās sankcijas.
Šveices pilsētā Lozannā pirmdien uz augsta līmeņa sarunām sapulcējušies Irānas un sešu pasaules lielvaru ārlietu ministri, kā arī Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni. Irānas un ASV, Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas augstākā līmeņa diplomāti cenšas līdz rītdienas pusnaktij vienoties par pamatpunktiem un ietvaru, kas būs pamatā galīgajam līgumam, kas tad būtu jāizstrādā līdz jūnija beigām.
Pasaules lielvaras, tā dēvētā P5+1 grupa - ANO Drošības padomes 5 pastāvīgās valstis plus Vācija - vēlas nodrošināt, ka Irāna nevar izstrādāt kodolieročus. Teherāna šādu nodomu noliedz, bet no vienošanās vēlas starptautisko sankciju atcelšanu, kas smagi skarušas valsts naftas eksporta un banku sektoru.
Vienošanās par politisko ietvaru būtu pamatā sarunu turpināšanai par tehniskām detaļām.
Diplomātiskie avoti ziņo, ka Irāna jau esot „vairāk vai mazāk” piekritusi samazināt centrifūgu skaitu, kas tiek izmantotas urāna bagātināšanai - no šobrīd 20 tūkstošiem līdz aptuveni sešiem tūkstošiem. Tāpat paredzētas daudz plašākas starptautiskās inspekcijas valsts kodolobjektos, un Teherāna arī esot piekritusi lielāko daļu savu kodolmateriālu krājumu nosūtīt uz ārzemēm.
Tomēr Irānas sarunu delegācijas vadītājs Abass Arakči tajā pašā laikā uzstāja, ka par kodolmateriālu krājumu sūtīšanu uz ārvalstīm netiek runāts.
Teherāna savukārt vēlas precīzu vienošanās ietvaru par starptautisko sankciju atcelšanu. Arakči paziņoja, „ir sešas [ANO Drošības padomes] rezolūcijas, kuras ir jāanulē”.
Tikmēr pirmdien tiek ziņots par naftas cenu kritumu, kas daļēji tiek skaidrots ar iespēju, ka vienošanās gadījumā par sankciju atcelšanu globālajā tirgū ieplūdīs papildu nafta no Irānas.
Jautājums ir arī par to, cik ilgi vienošanās par kodolprogrammas ierobežošanu būtu spēkā. Pasaules lielvaras vēlas, lai Irāna aizdomīgākās programmas daļas pārtrauktu uz vismaz 10 gadiem. Teherānas pārstāvji norādījuši, ka par 15 gadiem nevar būt ne runas, tomēr atzina, ka 10 gadu termiņš tiek apspriests.
Sarunas starp Irānu un pasaules lielvarām ilgušas jau pusotru gadu pēc tam, kad tika noslēgta sākotnējā vienošanās. Tās ietvaros Teherāna jau daļēji ierobežoja kodolprogrammu un sankcijas tika daļēji mīkstinātas. Tomēr kopš tā laika sarunas par galīgo vienošanos nav būtiski progresējušas.
Diskusijās iesaistītie par šī sarunu raunda izredzēm ir labākajā gadījumā piesardzīgi optimistiski. Vācija norādīja, ka sarunās ir bijis gan progress, gan šķēršļi.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds paziņoja, ka pušu pārstāvji ieradušies Lozannā, jo „tic, ka vienošanās var tikt panākta”. Bet viņš piebilda, ka jebkādam līgumam jānodrošina, ka Irāna nevarēs attīstīt kodolieročus, un attiecībā uz to nekāda kompromisa nevar būt.
Jau vēstīts, ka lielvalstis vēlas saņemt skaidras garantijas, ka Irāna nemēģinās izgatavot kodolieročus. Vienošanās gadījumā varētu tikt mīkstinātas pret Irānu noteiktās sankcijas.
Kopš 2012.gada ASV un Eiropas Savienība, atbildot uz Irānas aktivitātēm, kas varētu liecināt par kodolieroču ražošanu, ir noteikušas degvielas importa aizliegumu no Teherānas, kuru tagad, visām pusēm vienojoties, varētu atjaunot.
Rietumi pieprasa Irānai būtiski ierobežot kodolprogrammu, samazināt urāna bagātināšanas apjomus, noteikt tam stingrus ierobežojumus un ļaut ekspertiem pašiem savām acīm pārliecināties, ka tā ir nekaitīga un miermīlīga, taču Irāna ne visam piekrīt.
