Palestīnas prezidents Mahmuds Abass paziņoja par vienošanos: „Es vēlētos paziņot par vienošanos Palestīnas vadībā, kas tapusi pateicoties mūsu brālīgās Ēģiptes uzaicinājumam, par visaptverošu un pastāvīgu uguns pārtraukšanu, sākot ar šīvakara plkst. 19 pēc vietējā Kairas un Palestīnas laika.”
Tieši palestīniešu civiliedzīvotāji bija pārliecinoši lielākā daļa no bojāgājušiem, kuri nogalināti Izraēlas gaisa spēku uzlidojumos. Uzlidojumi tika sākti, lai apturētu no dzīvojamajiem rajoniem šautās „Hamas” kaujinieku raķetes.
Lai izbeigtu konfliktu un panāktu pamieru starp Izraēlu un „Hamas”, Ēģipte mērķtiecīgi pastiprināja savus centienus. Jaunais Ēģiptes pamiera plāns paredz vairāku jaunu robežšķērsošanas punktu atvēršanu uz Gazas joslu. Tā būtu iespējams piegādāt humāno palīdzību un celtniecības materiālus, kas nepieciešami atjaunošanas darbiem. Būtiska būs arī iespēja paplašināt zvejas zonas pie zemes strēles krastiem.
ANO ģenerālsekretāra Bana Kimuna runasvīrs Stefans Djužariks norādīja, ka ģenerālsekretārs sveica visus par tās dienas paziņojumu. Vienlaikus tika norādīts arī, ka Gazas un Izraēlas gaišāka nākotne ir atkarīga no šī pamiera ilgtspējas: „Tas ir atkarīgs no abu pušu spējas dzīvot ar atbildību. Pēc šīs pēdējās nogalināšanas kārtas un plaši izplatītās palestīniešu māju iznīcināšanas, civiliedzīvotājiem abās pusēs vajag atelpu, lai atsāktu savu ikdienas dzīvi un ļautu humānai palīdzībai un atjaunošanas centieniem risināt Gazas iedzīvotāju vajadzības un mazināt izmisumu. Ir svarīgi, lai bērni no Gazas un Izraēlas spēj sākt mācību gadu bez raķešu signalizācijas skaņas un gaisa trauksmes. Pēc 50 dienu ilgām cilvēku ciešanām un postošas fiziskas iznīcināšanas jebkuri pamiera pārkāpumi būtu pilnīgi bezatbildīgi.”
Bana Kimuna runasvīrs pauda arī, ka ANO ir gatava atbalstīt centienus, lai risinātu konfliktu, jo paplašinātajam pamieram būtu jādarbojas kā ievadam politiskajā procesā – kā vienīgajam veidam, kas varētu panākt ilgstošu mieru. Ģenerālsekretārs aicināja steidzami abas puses atgriezties pie jēgpilnas sarunas par vienošanās galīgo statusu un risināt visus galvenos jautājumus, lai beigtu 47 gadus ilgo konfliktu.
Jo aizvien vēl ir sarežģītie punkti, kuros abas puses vienoties, visticamāk, nevarēs, tostarp, jautājumi par pašnoteikšanos un drošību. Piemēram, „Hamas” prasība uzbūvēt Gazai lidostu un ostu.
Tajā pašā laikā arī Izraēlas valdības pārstāvis Marks Regevs medijiem norādīja, ka šoreiz patiesi vajadzētu tiekties uz stabilitāti: „Izraēla ir pieņēmusi Ēģiptes pamiera priekšlikumu. Mēs ceram, ka šoreiz pamiers būs stabils, un es domāju, ka tagad, kad situācija sāks noskaidroties, daudzi cilvēki jautās, kāpēc ir tā, ka šodien „Hamas” pieņēma no ēģiptiešiem tieši tādu pašu iespēju, ko pirms mēneša noraidīja. Galu galā, varēja izvairīties no tik daudz asinsizliešanas.”
Šis gan ir viens no vairākkārtējiem pamieriem un, iepriekš saasinoties Izraēlas un palestīniešu grupējuma „Hamas” konfliktam, ebreju valsts uzlidojumos Gazai kopš jūlija sākuma tika nogalināti vairāk nekā divi tūkstoši palestīniešu – pārsvarā mierīgie iedzīvotāji. Izraēlas pusē dzīvību zaudējuši 69 cilvēki, gandrīz visi no tiem – karavīri.
Nav prognozējams, vai šis pamiers, kas nodēvēts par ilgtermiņa, nesīs mierīgāku dzīvi abu pušu cilvēkiem.
Piemēram, neatkarīgā medija democracynow.org žurnāliste Emija Gudmena vēl augusta sākumā uzrunāja vienu no mūslaiku ievērojamākajiem filozofiem Noamu Čomski. Intervijā viņi runāja par minēto tēmu un par to, ka process līdz šim ir bijis bezgalīgs un bez risinājuma, tas visu laiku virzījies „pa apli” – neviena no pusēm nebija gatava apstāties. Un visam pa vidu – ideoloģija, ticība, vērtības, pašcieņa un daudz kas cits, arī iespējams, piemēram, rietumniekiem nesaprotams.
Komentējot iepriekšējā pamiera pārtraukšanu un situāciju ap to, Noams Čomskis bija skarbs: „Tās ir pretīgas zvērības. Sadistiski, apburti, nāvējoši, pilnīgi bez ticama iegansta. Tā ir vēl viena no periodiskās Izraēlas mācības, ko viņi smalki sauc „par zāliena pļaušanu”. Tas nozīmē – kā šaušana uz zivīm dīķī, lai pārliecinātos, ka dzīvnieki paliek klusu būrī, ko esat izbūvējis viņiem. Pēc tam tiek radīts apstāklis, ko sauc par „pamieru”, kas nozīmē, ka, kamēr „Hamas” ievēro pamieru, kā Izraēla atzīst, tikmēr Izraēla turpina pārkāpt to. Tad tas tiek pārtraukts, situācijas eskalācijas dēļ - Izraēla saasina situāciju un „Hamas” reaģē.”
Savukārt nesenā intervijā CNN kanālā runāja „Hamas” līdera dēls Mosabs Hassans Jusefs, kurš pats ir atkāpies no „savām saknēm”, pievērsies kristietībai un jau agrāk medijiem paužot viedokli, uzteicis Izraēlu par tās cīņu pret „Hamas”. Viņa ieskatā tas ir vienīgais veids, kā novērst turpmākos karus un glābt civiliedzīvotājus Izraēlā un Gazas sektorā. Jusefs izteica domas par „Hamas” ietekmi uz pašreizējo Izraēlas valsti – par attiecībām starp arābiem un ebreju tautu: „„Hamas” nerūp palestīniešu dzīve. Tās nav arī rūpes par izraēliešu dzīvi vai amerikāņiem. Tiem nerūp arī sava dzīve. Viņi ir gatavi mirt savas ideoloģijas dēļ. [..] „Hamas” nemeklē līdzāspastāvēšanu un kompromisu. „Hamas” meklē iekarošanu un pārņemšanu. Un, starp citu, Izraēlas valsts iznīcināšana nav „Hamas” galamērķis. Tā galamērķis ir Islāma kalifāta izveide, kas nozīmē islāma valsti uz ikvienas citas civilizācijas gruvešiem [..].”
