Kā liecina jaunākā informācija, vakar notikušajā gāztā Ēģiptes prezidenta Mohammeda Mursi atbalstītāju izdzenāšanā galvaspilsētā Kairā dzīvību zaudējuši vismaz 525 cilvēki, un vairāk nekā 3,5 tūkstoši cilvēki guvuši ievainojumus. Upuru vidū ir arī cilvēki citās Ēģiptes pilsētās, kur izcēlušās asiņainas protesta akcijas pret pagaidu valdības rīcību.
Lai gan valstī ieviests ārkārtas stāvoklis, protesta akciju laikā islāmisti uzbrūk gan valdības ēkām, gan slimnīcām, gan policijas iecirkņiem. Vienīgi galvaspilsētā Kairā šodien novērojams relatīvs miers, jo pēc pēcpusdienas lūgšanām notiks bojā gājušo bēru ceremonijas.
Kā paziņojuši kustības „Musulmaņu brālība” pārstāvji, pēc piemiņas pasākumiem protesta akcijas atsāksies. Islāmisti sola turpināt mierīgas sēdošās demonstrācijas līdz brīdim, kamēr valstī netiks atjaunota demokrātija un likuma vara.
Šajā laikā pastiprinās arī starptautiskās sabiedrības kritika par Ēģiptē notiekošo. Gan valstis, gan starptautiskās organizācijas ir vienisprātis - Ēģiptes varas iestāžu izvēlētās metodes ir pārspīlētas. Lai paustu savu neapmierinātību, Lielbritānija, Francija, Vācija un Itālija ir izsaukušas uz pārrunām Ēģiptes vēstnieks.
Ceturtdien situāciju Ēģiptē pirmo reizi komentējis arī ASV prezidents Baraks Obama, kurš uz laiku pārtraucis arī savas brīvdienas. Obama norādījis, ka Ēģiptes konfliktā neieņem nevienu pusi un vēlas turpināt attiecības ar Ēģipti. Taču līdz brīdim, kamēr tiks nogalināti civiliedzīvotāji, attiecības vairs nebūs tādas, kā līdz šim, un kā pirmais solis būs plānoto militāro apmācību atcelšana.
Obama arī vērsies pie Ēģiptes iedzīvotājiem un varas iestādēm: „Es uzskatu, ka Ēģiptes iedzīvotāji ir pelnījuši ko labāku nekā mēs redzam pēdējās dienās. Vardarbības aplim ir jābeidzas un mēs aicinām Ēģiptes varas iestādes cienīt iedzīvotāju pamattiesības. Mēs aicinām tos, kuri protestē, to darīt mierīgi un nosodām protestētāju uzbrukumus baznīcām. Ārkārtas stāvoklis būtu jāatceļ un nacionālajam samierināšanas procesam ir jāsākas. Visām iesaistītajām pusēm ir jābūt savai lomai Ēģiptes nākotnē, ir jāievēro sieviešu, bērnu un reliģisko minoritāšu tiesības. Tāpat jāpilda solījumi īstenot konstitucionālās reformas, kā arī sarīkot prezidenta un parlamenta vēlēšanas.”
Savukārt ANO cilvēktiesību komisāre Navi Pillaja pieprasījusi visaptverošu izmeklēšanu šajā lietā. Un norādīja, ka bojā gājušo un ievainoto skaits pierāda - pielietotais spēks ir bijis pārāk liels un atbildīgajām personām ir jāstājas tiesas priekšā.
Tikmēr Londonas ekonomikas skolas Tuvo Austrumu centra direktors Favazs Gerges uzskata, ka uz Ēģiptes valdību pašlaik tiek izdarīts milzīgs spiediens. Valstī ir novērojama pamatīga šķelšanās starp islāmistu un militāristu atbalstītājiem un šāda konfrontācija var pāraugt lielākos konfliktos. „Galvenais jautājums ir - kādas būs sociālās un politiskās sekas gan vidējā termiņā gan ilgtermiņā? Ēģiptes varas iestādēm, visticamāk, šodien vai tuvākajās dienās izdosies nojaukt arī otru lielāko protestētāju nometni. Es uzskatu, ka Ēģiptes sabiedrība tuvākajos vienā vai divos gados būs izteikti sadalīta un, iespējams, ka islāmisti pat aizies pagrīdē. Taču es baidos, ka par sabiedrības sašķelšanos daudz bīstamāka var būt politiski motivēta vardarbība.”
Savukārt Apvienoto Arābu Emirāti un Bahreina ir pauduši atbalstu Ēģiptes militārās vadības rīcībai, paziņojot, ka bija nepieciešams atjaunot kārtību valstī.
