Kā norāda eksperti, šis ir ļoti izšķirošs laiks Grieķijas pašreizējam premjerministram Antonim Samaram, kurš nevar lepoties ar palšu aizmuguri parlamentā un lielu atbalstu sabiedrībā.
Vēl pirms došanās uz eirozonas sanāksmi Briselē, Grieķijas valdība raidīja signālu, ka tai būtu izšķiroši svarīgi iegūt vēl divus mēnešus klāt starptautiskā aizdevuma programmai. Šādu pagarinājumu Grieķija lūdz, jo vēl gaida uz eirozonas apsolīto kredītlīniju, kuras uzdevums būtu gādāt par drošības spilvenu valstij, ja nu, beidzot programmu, tai pēkšņi ievajadzētos palīdzību. Grieķijai ir jāsaņem pēdējie 1,8 miljardi eiro, un, lai pie tiem tiktu, nedēļas nogalē parlaments apstiprināja kārtējo, ļoti lieso budžetu, lai izpildītu starptautisko aizdevēju prasības.
Grieķijas politiķi plāno zemu budžeta deficītu un visai pozitīvas ekonomikas izaugsmes prognozes, lai gan ekonomikas eksperti aicina nesapriecāties par agru.
Eirozonas valstu ministri ir atbildējuši pozitīvi uz Grieķijas lūgumu. „Mēs esam vienojušies, ka eirogrupa atbalsta Grieķijas lūgumu un piekrituši par diviem mēnešiem tehnisku iemeslu dēļ pagarināt pašreizējo Eiropas Finanšu stabilitātes fonda programmu. Šāds programmas pagarinājums arī ļautu līdz gada nogalei pabeigt pārskatu par valsts situāciju un pavērt ceļu pēdējā maksājuma piešķiršanai," sacīja eirogrupas vadītājs Jerūns Deiselblūms.
Tagad Grieķijas vara ir paziņojusi, ka ir gatava spert arī iekšpolitiski nozīmīgu soli un izsludināt prezidenta vēlēšanas. To pirmā kārta notiks jau nākamajā nedēļā, 17. decembrī, kas ir krietni agrāk, nekā bija plānots iepriekš, proti, februārī.
Prezidentu ievēl parlaments, tādēļ, kā saka politikas vērotāji, tas būs nopietns pārbaudījums Grieķijas premjerministram Antonim Samaram, kurš nevar lepoties ar plašu aizmuguri parlamentā un lielu atbalstu sabiedrībā. Viņa vadītā koalīcija kontrolē pusi no 300 vietām parlamentā, ar ko, visticamāk, nepietikšot prezidenta ievēlēšanai pirmajā kārtā, jo ir nepieciešams kopā vismaz 180 balsu.
Ja prezidentu neizdosies ievēlēt, Samaram nāksies izsludināt ārkārtas parlamenta vēlēšanas, kurās, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, viņš varētu zaudēt galēji kreisajai partijai SYRIZA. Šī partija sola izbeigt budžeta griešanu un jebkādu sadarbību ar Eiropas Savienības un starptautiskajiem aizdevējiem.
Sabiedrības noskaņojums Grieķijā arvien ir sarežģīts. Vēl nedēļas nogalē budžeta apstiprināšanu parlamentā pavadīja demonstrācijas un protesti.
Arī lai saņemtu pēdējo aizdevuma daļu, Grieķijai nāksies ievērot virkni mājas darbu. Aizdevēji lūdz vairāk informācijas par pensiju sistēmas reformām, kā arī aicina apsvērt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanu viesnīcu biznesam, kas reaģējis ar sašutumu.
Eiropas Komisijas jaunākās prognozes gan vēsta, ka Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un vērojama pakāpeniska izaugsme, kas Grieķiju ierindo starp visstraujāk augošajām valstīm eriozonā. Jāatgādina, ka Grieķija ir saņēmusi vairāk nekā 200 miljardu eiro lielu starptautisku palīdzību smagās finanšu krīzes dzēšanai.
