Palestīnieši grib noteikt termiņu Izraēlas «okupācijai»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Palestīnieši gatavojas pieprasīt ANO Drošības padomei noteikt 2016. gada novembri kā termiņu, līdz kuram ir jāizbeidz Izraēlas okupācija. Šāda iniciatīva jau izsaukusi asu kritiku un tiek pieļauts, ka palestīnieši savas nostājas dēļ varētu zaudēt arī ārvalstu finansiālo palīdzību. Tikmēr pēdējās dienās pastiprinājusies arī Izraēlas kritika, jo Izraēlas valdība apstiprinājusi kārtējo ebreju apmetņu celtniecības plānu.

Pagājušajā nedēļā, uzstājoties ar uzrunu ANO ģenerālajā asamblejā, palestīniešu līderis Mahmuds Abass nosauca vairākus svarīgākos priekšnoteikumus Izraēlas un palestīniešu miera sarunu atsākšanai. Pēc viņa vārdiem, dialoga galvenajam mērķim ir jābūt vērstam uz to, lai tiktu izbeigta 47 gadus ilgā Izraēlas okupācija un tiktu pasludināta neatkarīga Palestīnas valsts.

Tagad palestīniešu autonomija kopīgi ar arābu valstīm ir izstrādājusi rezolūcijas projektu, kurā ANO Drošības Padomei pieprasīts nodrošināt visu Izraēlas okupācijas spēku izvešanu no palestīniešu kontrolētajām teritorijām līdz 2016. gada novembrim.

Atbrīvojamo teritoriju sarakstā iekļauta arī Austrumjeruzāleme, ko palestīnieši vēlas pasludināt par savas valsts galvaspilsētu. Rezolūcijā ANO Drošības padome ir aicināta respektēt Palestīnas valsts neatkarību un suverenitāti, kā arī palestīniešu tautas tiesības uz pašnoteikšanos.

Kā paziņojuši ANO diplomāti, ir maz ticams, ka šāda rezolūcija tiks apstiprināta, taču Apvienotās nācijas ir saskārušās ar nopietnu izaicinājumu - kā dokumenta noraidīšanas gadījumā panākt Tuvo Austrumu miera procesa atsākšanu un turpmāko virzību? Gan ASV, gan ES iepriekš vairākkārt ir paziņojušas, ka Palestīnas valstiskums ir iespējams tikai caur tiešām sarunām Izraēlas un palestīniešu starpā, nevis izvirzot kaut kādus ultimātus.

Kā ceturtdien Rammalas pilsētā paziņojis Mahmuds Abass, uz palestīniešiem pašlaik tiekot izdarīt milzīgs spiediens, pieprasot iesniegtās rezolūcijas atsaukšanu. Īpaši liels spiediens esot jūtams no ASV puses un esot ļoti liela iespēja, ka palestīnieši varētu zaudēt 700 miljonu dolāru lielo ikgadējo amerikāņu palīdzību.

Bet tikmēr Izraēla ir apstiprinājusi kārtējo 2600 ebreju apmetņu ēku būvniecību okupētajā Austrumjeruzālemē. Ēku būvniecība tiek plānota jau kopš 2012. gada, taču tagad sagaidāms, ka valdība varētu sākt iepirkumu izsludināšanu, bet pati celtniecība nav plānota agrāk kā pēc vairākiem mēnešiem.

Kā paziņojuši vietējie cilvēktiesību aktīvisti, šāda Izraēlas vadības politika vēl vairāk apdraud miera sarunas ar palestīniešiem un grauj iespējas nākotnē nodibināt divas līdzās pastāvošas neatkarīgas valstis. Savas bažas Izraēlas premjerministram Benjaminam Netanjahu šodien paudis arī ASV prezidents Baraks Obama. Baltā nama pārstāvis Džošs Ērnests paudis pārliecību, ka Telavivas rīcība ne tikai izsauks starptautisko nosodījumu un attālinās Izraēlu pat no tās tuvākajiem sabiedrotajiem, bet arī pasliktinās noskaņojumu attiecībās ar citām Arābu valstīm.

Izraēlas premjerministrs Netanjahu uz ASV līdera kritiku atbildējis asi, aicinot ASV prezidentu rūpīgi iepazīties ar faktiem un tikai tad nākt klajā ar skaļiem paziņojumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti