Palestīnas oficiālā pievienošanās Starptautiskajai Krimināltiesai notika ceremonijā aiz slēgtām durvīm Hāgā. Palestīniešu pašpārvalde iesniedza pieteikumu dalībai gadu mijā. Pirms tam ANO Drošības padome nepieņēma rezolūciju, kas noteiktu termiņu, kad Izraēlai jāizbeidz palestīniešu teritoriju okupācija.
Romas statūti stājas spēkā arī Palestīnas valstij. Līdz ar to Palestīna iegūst visas tiesības un atbildības, kādas ir statūtu dalībvalstīm. "Tā ir būtiska apņemšanā, ko nevar uztvert vieglprātīgi. Kopš šī brīža un turpmāk Palestīna, ar līdzvērtīgām tiesībām, var piedalīties Dalībvalstu asamblejas lēmumos. Attiecībā uz atbildību, vēlētos īpaši uzsvērt, cik svarīgas ir uzņemtās saistības sadarboties ar Krimināltiesu. Tās izmeklētājiem un prokuroriem. Valstu sadarbība ir izšķiroši svarīga Krimināltiesas funkciju realizācijai visās procesuālajās darbībās," saka Starptautiskās Krimināltiesas tiesnesis, otrais viceprezidents Kuniko Ozaki.
Pirms 90 dienām Palestīna pievienojās Romas statūtiem, ar kuriem 2002.gadā tika nodibināta Starptautiskā Krimināltiesa, lai izmeklētu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus un genocīdu.
Palestīniešu pašpārvalde pieteicās dalībai organizācijā neskatoties uz Izraēlas un ASV brīdinājumiem. Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu apsūdzēja palestīniešus par konfrontācijas izvēli, un no janvāra līdz martam iesaldēja palestīniešu nodokļu ieņēmumu pārskaitīšanu, ko Palestīniešu pašpārvaldes vārdā ievāc Izraēla.
Ir bažas par sekām, kādas palestīniešu solis atstās uz izredzēm iekustināt jau atkal iestrēgušo miera procesu. Tomēr ņemot vērā, ka pēc vairāku gadu ilgām sarunām ar Izraēlu ebreju kolonijas palestīniešu teritorijās tikai paplašinājušās, un joprojām nav saskatāmas nopietnas iespējas panākt divu valstu risinājuma vienošanos, palestīnieši izvēlējušies stiprināt savu pozīciju piesakoties dalībai starptautiskās organizācijās.
Pēc Palestīniešu pašpārvaldes pieteikuma, Starptautiskās Krimināltiesas Hāgā vecākā prokurore jau janvārī sāka „sākotnējo pārbaudi” par iespējamiem kara noziegumiem pagājušā gada Gazas kara laikā. Toreiz konfliktā jūlijā un augustā tika nogalināti aptuveni 2200 palestīnieši un 73 izraēlieši. Prokurore pārbauda, vai ir pamats sākt formālu izmeklēšanu, un šī pārbaude varētu ilgt pat vairākus gadus.
Izraēla nav ratificējusi Romas statūtus un līdz ar to neietilpst Starptautiskajā krimināltiesā. Tomēr Izraēlas amatpersonām varētu tikt izvirzītas apsūdzības gadījumā, ja tiesa lemj, ka viņi pastrādājuši noziegumus palestīniešu teritorijās.
Tomēr šādā gadījumā izaicinājums būtu apsūdzēto arests, jo Starptautiskajai Krimināltiesai nav savu policijas spēku, un tai jāpaļaujas uz dalībvalstu sadarbību.
Pat Palestīnas pašpārvaldes politiķi steidz mazināt palestīniešu entuziasmu, norādot, ka šī dalība vēl nenozīmē, ka Izraēlu varēs saukt pie atbildības, piemēram, par bruņotajām operācijām, kurās iet bojā civiliedzīvotāji. "Esam dokumentējuši simtiem gadījumi. Tie visi kalpos par pamatu kriminālapsūdzībai pret Izraēlas kara noziedzniekiem par viņu nodarījumiem, kad tika bombardētas civilpersonu mājas, iznīcinot veselas ēkas un teritorijas," stāsta "Al Mezan" cilvēktiesību centra pārstāvis Asams Junizs.
Tajā pašā laikā šādā izmeklēšanā attiecībā uz Gazas karu tiktu izskatīta arī Gazas joslu kontrolējošā grupējuma „Hamas” kaujinieku rīcība, kas šāva raķetes Izraēlas teritorijā.
Kopumā - lai gan Palestīnas valsts kļuvusi par Romas statūtu parakstītāju, attiecībā uz Izraēlu Krimināltiesas jurisdikcija neizplatās; Vajadzētu Apvienoto Nāciju Drošības padomes balsojumu, kam iebilstu ASV. Turklāt Palestīnas valsts de facto nemaz nepastāv. Šobrīd abas palestīniešu apdzīvotās teritorijas – Jordānas upes Rietumkrasts un Gazas sektors – atrodas Izraēlas robežās.
Tiesa, Francija apņēmusies jau tuvākajās divās nedēļās Apvienoto Nāciju Drošības padomē atkal virzīt rosinājumu par divu valstu risinājumu. Tomēr pagaidām cerības uz divu suverēnu valstu – Izraēlas un Palestīnas – līdzāspastāvēšanu ir tikai teorētiskas.
