Šī ir jau trešā reize, kad Pakistānas premjerministrs Navazs Šarifs ir spiests pamest valdības vadītāja amatu, un viņam tā arī nav izdevies kļūt par pirmo civilo Pakistānas valdības vadītāju, kuram izdevies nostrādāt visu piecu gadu pilnvaru termiņu.
Arī iepriekšējās divas valdības vadīšanas reizes aizēnoja apsūdzības korupcijā un amata pilnvaru pārkāpšanā.
Augstākās tiesas spriedumā teikts, ka Šarifs nav bijis godīgs pret valsts parlamentu un tieslietu sistēmu, tāpēc viņa turpmāka atrašanās amatā nav pieļaujama.
Izmeklēšana pret premjerministru aizsākās pēc tam, kad pagājušajā gadā plašākai sabiedrībai tika nopludināti tā dēvētie Panamas dokumenti. Tajos atklājusies iespējama Šarifa saistība ar ārzonas kontiem un ārvalstu īpašumiem, kuri pieder trijiem premjera bērniem. Šie īpašumi nav tikuši uzrādīti Šarifa ģimenes ienākumu deklarācijā. Lai arī paša Navaza Šarifa vārda Panamas dokumentos nav atrodams, Augstākās tiesas izmeklēšanas komiteja noskaidrojusi, ka premjeram ir darba atļauja kādā iepriekš neatklātā Apvienoto Arābu Emirātu kompānijā, un tas ir uzskatāms par valsts konstitūcijas pārkāpumu.
Raidsabiedrība BBC norāda - lai arī īpašumi ārvalstīs Pakistānā nav aizliegti, opozīcijas partijas ir izteikušas pieņēmumus, vai nauda to ieguvei nav nākusi no valsts līdzekļiem. Augstākā tiesa ir aicinājusi valsts pretkorupcijas biroju uzsākt turpmāku izmeklēšanu, kas varētu novest arī pie reālām krimināllietām pret Šarifu ģimeni.
Īpašās izmeklēšanas komisijas izveidi par premjerministra iespējamo saistību ar korupciju īpaši aktīvi bija aizstāvējuši opozīcijas politiķi ar bijušo kriketa zvaigzni Imranu Khanu priekšgalā.
Šīsdienas tiesas spriedumu opozīcijas līderis nosaucis par tautas uzvaru un jaunu sākumu, kura mērķis ir aizsargāt valsts līdzekļus no koruptīvām darbībām.
Imrans Khans arī paziņojis, ka jau šo svētdien tiks sarīkota plaša viņa atbalstītāju demonstrācija.
Jaunā politiskā krīze Pakistānā ir izcēlusies deviņus mēnešus pirms nākamajām parlamenta vēlēšanām, kurās uzvara joprojām tiek prognozēta Navaza Šarifa pārstāvētajai „Pakistānas musulmaņu līgai”.
Pats Šarifs gan vairs nevarēs vadīt partiju, nevarēs būt iesaistīts vēlēšanu kampaņā vai ieņemt amatu parlamentā. Augstākā tiesa ir aicinājusi valsts prezidentu Mamnunu Hussainu spert visus nepieciešamos soļus, lai tiktu nodrošināta demokrātiskās sistēmas normāla funkcionēšana.
Politikas analītiķi pagaidām atturas prognozēt, vai tiks izsludinātas pirmstermiņa vēlēšanas, vai arī veidota pagaidu valdība.
