Gāzes cauruļvada būve starp Irānu un Pakistānu bijusi iecerēta jau kopš 90. gadiem, tomēr projekts ilgi kavējies, un divi galvenie iemesli bijuši finanšu trūkums un ASV iebildumi. Sākotnēji bija paredzēts, ka savienojums tālāk turpināsies uz Indiju, tomēr 2009. gadā tā no projekta izstājās, kā iemeslus minot pārāk lielas izmaksas un drošības jautājumus. Gadu iepriekš Indija bija parakstījusi kodolsadarbības līgumu ar ASV.
Bet Pakistānas prezidents Asifs Ali Zardari un Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžads pirmdien ceremonijā uz abu valstu robežas inaugurēja jauna posma celtniecības sākumu. Irānas teritorijā tas jau ir gandrīz pabeigts, bet Pakistānā būvniecība sāksies tagad. Teherāna ir piekritusi finansēt trešo daļu no Pakistānas teritorijā būvējamā gāzesvada izmaksām.
Pakistānas iedzīvotāji regulāri piedzīvo elektropiegādes pārtraukumus, jo valsts nespēj nodrošināt pieaugošās enerģijas vajadzības, kas sabiedrībā izraisa neapmierinātību. Islamabada plāno, ka ar Irānas gāzi saražos piekto daļu valstij nepieciešamās elektrības.
Tajā pašā laikā ASV, kurai Afganistānas kara dēļ ar Pakistānu bijusi ilga, bet ne vienmēr viegla sadarbība, iebilst pret Islamabada plāniem no Teherānas pirkt dabasgāzi. Vašingtona uzskata, ka projekts apdraud rietumvalstu centienus uz Irānu pastiprināt spiedienu ar dažādu sankciju palīdzību, tostarp naftas un gāzes embargo, lai tā attiektos no pretrunīgi vērtētās kodolprogrammas. ASV arī centusies pārliecināt Pakistānu par alternatīviem risinājumiem, lai risinātu enerģijas trūkuma problēmas. Piemēram, par dabasgāzes importēšanu no Turkmenistānas caur Afganistānu.
ASV ir vienas no nozīmīgākajiem finanšu donoriem Pakistānai, un Vašingtona brīdinājusi, ka dabasgāzes cauruļvada dēļ Islamabadai var nākties rēķināties ar sankcijām, kas saistītas ar Irānas kodolprogrammu. Tikmēr Irānas prezidents Ahmadinedžads pirmdien paziņoja, ka „cauruļvads demonstrē pretestību kundzībai”, un apsūdzēja „ārvalstu elementus” par centieniem graut Teherānas un Islamabadas sadarbību.
Neskatoties uz sankciju draudiem no ASV, daļa analītiķu norāda, ka Pakistānas prezidents Zardari varētu būt izvēlējies īsto brīdi , lai rīkotos pretēji Vašingtonas interesēm. NATO spēki nākamgad gatavojas pamest Afganistānu, un sabiedrotajiem Pakistāna joprojām būs nepieciešama kā nozīmīga tranzītvalsts. Turklāt, tuvojas parlamenta vēlēšanās, un gaidāms, Zaradri vadītā, valdošā Pakistānas Tautas partija cauruļvadu izmantos, lai vairotu savu popularitāti. Pirmkārt, ka tā beidzot kaut ko dara, lai risinātu enerģētikas problēmas. Otrkārt, ka prezidents ir metis izaicinājumu ASV.
