Padomju armiju pametušiem lietuviešiem neiesaka ceļot uz Krieviju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Lietuvas Valsts Drošības departaments ir ieteicis Lietuvas pilsoņiem, kuri 1990. - 1991. gadā atteicās dienēt PSRS armijā, nedoties uz Krieviju, Baltkrieviju un citām valstīm, kas nav Eiropas Savienības (ES) un NATO sastāvā.

Šis ieteikums ir saistīts ar Krievijas tiesībsargājošo institūciju nodomu atsākt izmeklēt krimināllietas pret tiem cilvēkiem, kas pēc 1990.gada marta pameta Padomju armiju vai attiecās tajā dienēt.

Latvijas dienesti šādu pieprasījumu nav saņēmuši, un Latvijas Ārlietu ministrija neiesaka apmeklēt reģionus, kuros ir nestabila drošības situācija – Čečeniju, Ingušiju, Ziemeļosetiju, Dagestānu un reģionus, kas robežojas ar tiem, Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” atzina  Ārlietu ministrijas konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Evija Klauze. 

Evija Klauze
00:00 / 03:51
Lejuplādēt

Tikmēr Lietuvas "Valsts Drošības departaments stingri iesaka Lietuvas Republikas pilsoņiem, kuri paklausīja Lietuvas valdības aicinājumam un attiecās dienēt padomju armijā, atturēties no ceļošanas uz Krieviju, Baltkrieviju un citām valstīm, kas nav ES vai NATO dalībvalstis. Pašreizējā starptautiskajā situācijā ceļojumi uz šīm valstīm var apdraudēt pilsoņu personīgo drošību," teikts pirmdien izplatītajā departamenta paziņojumā.

Lietuvas Ģenerālprokuratūra ir saņēmusi  pieprasījumu no Krievijas par tiesiskās palīdzības sniegšanu pret tiem Lietuvas pilsoņiem, kas atteicās dienēt padomju armijā.

"Mēs esam saņēmuši šādu tiesiskās palīdzības pieprasījumu. Tā kā darbības, kas Krievijā tiek uztvertas kā kriminālas, tādas nav Lietuvā, tiesiskās palīdzības lūgums netiks izskatīts," aģentūrai norādīja Ģenerālprokuratūras pārstāve Vilma Mažone.

Ģenerālprokuratūra atteicās sniegt plašāku informāciju par šo jautājumu.

Latvijas un Igaunijas ģenerālprokuratūras paziņojušas, ka atšķirībā no Lietuvas prasību par palīdzību izmeklēt vietējo iedzīvotāju izvairīšanos no dienesta padomju armijā nav saņēmušas.

Kriminālvajāšana draud tiem Lietuvas pilsoņiem, kas pameta Padomju armiju vai atteicās tajā dienēt pēc 1990. gada 11. marta.

Daļa no šiem jauniešiem tika nolaupīti un aizvesti uz Padomju armijas daļām ar spēku, citi tika ieslodzīti cietumā, daži Padomju armijas pārstāvju vajāšanas rezultātā aizgāja bojā. Daļa atgriezās armijas daļās, baidoties par savu un savu ģimenes locekļu drošību. Daļai izdevās izvairīties no armijas slēpjoties.

Pēc Lietuvas Aizsardzības ministrijas sniegtajiem datiem, 1562 jaunieši atteicās no piespiedu dienesta Padomju armijā pēc 1990.gada, ieskaitot 67, kuri uz armijas daļām tika aizvesti ar spēku, 20 tika ieslodzīti cietumā, pret trīs cilvēkiem tika ierosinātas krimināllietas, bet trīs citi gāja bojā.

1465 jaunieši bija spiesti slēpties, mainīt dzīvesvietu un atstāt savas ģimenes, lai izbēgtu no Padomju armijas un varas iestāžu represijām.

Atvaļinātais kapteinis Mārtiņš Vērdiņš gan Latvijas Radio raidījumā „Pēcpusdiena” norādīja, ka pēc iesaukšanas Padomju armijā pirmajā mēnesī jaunieši vēl neskaitījās karavīri, robeža bija zvēresta nodošana, pēc kuras iesauktais tika uzskatīts par karavīru un uz viņu attiecās konkrētie normatīvie akti. Vērdiņš pieļāva, ka Krievijas prokuratūras lūgums atteicas uz tiem cilvēkiem, kas jau bija nodevuši zvērestu un tad 1990. gada atteikušies dienēt Padomju armijā vai devušies prom, jau būdami karavīri.

Mārtiņš Vērdiņš
00:00 / 02:36
Lejuplādēt

Mārtiņš Vērdiņš norādīja, ka tas ļoti sašaurina loku, uz ko prokuratūra var attiecināt savu pieprasījumu, turklāt vēl ir jāņem vērā noilguma termiņš.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti