“Mēs neapsveram karavīru sūtīšanu uz Ukrainu. Mēs zinām, ko mēs dosim ukraiņiem, bet es precīzi pateikšu tad, kad šīs lidmašīnas nolaidīsies Ukrainas lidostā. Bet mēs zinām. Mēs paredzam, ka tur būs gan Latvijas ražojumi, gan arī lietas, kas ir mūsu noliktavās, bet nav Latvijas ražojumi. Bet tie Ukrainas potenciālajai aizsardzībai būtu ļoti svarīgi,” stāsta Pabriks.
Tiešu draudu Latvijai pašlaik nav
“Mēs būsim gatavi piegādāt gan letālas lietas, gan neletālas lietas. Tas attiecas uz visām trim Baltijas valstīm. Mēs neesam vienīgie. Es ļoti nožēloju, ka mums ir atsevišķas Eiropas valstis, kas dažādu iemeslu dēļ nav gatavas to darīt. Es domāju, ka tas nav pareizi,” spriež aizsardzības ministrs.
“Latvijas valstij tiešu draudu pašlaik nav. Mēs tādus neredzam. Bet, ja gadījumā sāksies kaut kas aktīvāks – nedod Dievs, Krievijas iebrukums Ukrainā, protams, mums ir jārēķinās ar dažāda veida papildu izaicinājumiem visā Eiropas reģionā. Tas ir pilnīgi skaidrs.”
Turpinoties saspringtajai situācijai saistībā ar Krievijas radīto drošības krīzi, Rietumi joprojām turpina konsultācijas un īsteno diplomātiskos pūliņus mazināt spriedzi. Ukrainā trešdien viesojas ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš pirms vizītes paziņojis, ka ASV nevēlas konfliktu, bet gan mieru.
Tālākas sarunas piedāvā arī NATO, taču Krievija pašlaik sagaida rakstisku atbildi par drošības garantijām. Tikmēr Kijevas sabiedrotie turpina sniegt palīdzību Ukrainai, lai stiprinātu tās drošību.
ASV: Krievijas uzbrukums Ukrainai iespējams jebkurā brīdī
ASV valsts sekretārs Blinkens, kuram trešdien paredzēta tikšanās ar Ukrainas līderiem, norādījis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins spēj veikt pasākumus, lai mazinātu šo krīzi un lai ASV un Krievija varētu uzturēt attiecības, kas nav balstītas uz naidīgumu.
Centienos stiprināt Rietumu vienotību ceturtdien Blinkens dosies arī uz Berlīni, kur ASV, Lielbritānijas, Vācijas un Francijas pārstāvji runās par pašreizējo situāciju. Savukārt piektdien Ženēvā Blinkens tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki uzsvērusi, ka situācija nonākusi punktā, kurā Krievija var uzbrukt Ukrainai jebkurā brīdī.
“Putins ir radījis šo krīzi, pulcējot 100 000 karavīru gar Ukrainas robežu, kas ietver Krievijas spēku kustību Baltkrievijā kopīgu mācību nolūkā un veic mācības arī pie Ukrainas robežām.
Būsim atklāti – mūsu skatījumā šī ir ārkārtīgi bīstama situācija. Mēs atrodamies posmā, kurā Krievija jebkurā brīdī var īstenot uzbrukumu Ukrainai.
Blinkens ļoti skaidri norādīs, ka ir iespējams diplomātisks ceļš, un tas ir Putina un krievu lēmums, vai tie cietīs būtiskas ekonomiskas sekas vai ne.”
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien sacīja, ka uzaicinājis Krieviju un NATO sabiedrotos uz jaunām sarunām, lai novērstu draudus, ka Krievija var uzbrukt Ukrainai.
Krievija pieprasa atbildi uz savām prasībām
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs paziņojis, ka diplomātija pagājušajā nedēļā saistībā ar juridiski saistošajām drošības prasībām ir nonākusi "strupceļā". Ekspertu viedokļi par to, vai Krievija iebruks Ukrainā, dalās.
Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs gan norādījis, ka Krievija vēlas saņemt atbildi no ASV par Maskavas idejām attiecībā uz tā dēvētajām drošības garantijām, pirms tiek turpinātas sarunas par Ukrainu.
Kā vēsta aģentūra „Reuters”, atsaucoties uz Rietumu diplomātiem un bijušajām augsta ranga amatpersonām, NATO rīcībspēja, ja Krievija iebruktu Ukrainā, būtu ierobežota. Proti, NATO, visticamāk, pastiprinātu sava karaspēka klātbūtni Melnajā jūrā un Baltijā, vienlaikus atvairot kiberuzbrukumus. Tādējādi smagākie lēmumi attiecībā uz konkrēto situāciju varētu būt jāpieņem Eiropas Savienībai.
Lielbritānija un Kanāda nosūtījušas karavīrus uz Ukrainu
Divi NATO diplomāti sacījuši, ka Rietumu soļi, lai atbalstītu Ukrainu, varētu ietvert plašākas ASV ieroču un bezpilota lidaparātu piegādes Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kā arī pastiprinātu Ukrainas spēku apmācību. NATO arī parakstījusi vienošanos par kiberdrošības atbalsta sniegšanu Kijevai.
Tikmēr, kā vēsta mediji, Lielbritānija un Kanāda nosūtījušas savus karavīrus uz Ukrainu. Kanāda nosūtījusi nelielu īpašo spēku karavīru kontingentu, lai sniegtu atbalstu Ukrainas valdībai un palīdzētu atturēt Krievijas agresiju, bet Lielbritānija nosūtījusi nelielu britu karavīru kontingentu, lai palīdzētu apmācīt karavīrus. Lielbritānija arī sākusi piegādāt Ukrainai prettanku ieročus.
Dānija tikmēr Ukrainas drošības stiprināšanai šonedēļ nolēma sniegt palīdzību 22 miljonu eiro vērtībā.
