Viņš norādīja, ka tas ir jaunais NATO attīstības posms, stiprinot visu austrumu flangu no Turcijas dienvidos līdz Baltijas valstīm ziemeļos.
Pabriks skaidroja, ka jau patlaban Latvijā nepārtraukti uzturas 2000–3000 NATO valstu karavīri, taču pagaidām nav bijis lēmuma par pastāvīgu klātbūtni.
Pastāvīga klātbūtne nozīmētu arī pastāvīgu ieroču un ekipējuma krājumu izvietošanu, lai krīzes gadījumā tie jau atrastos tepat uz vietas, skaidroja Pabriks. Tāpat tas nozīmētu arī papildu pastāvīgu NATO spēku izvietošanu.
Tāpat Pabriks sacīja, ka šāds lēmums nozīmētu arī to, ka pašām Austrumeiropas valstīm "jāsaņemas vēl vairāk un vairāk jāinvestē aizsardzībā".
Savukārt Latvijas Televīzijas raidījumam "Panorāma" Pabriks piebilda, ka Latvija arī interesējas par iespējām iegādāties vai arī pagaidām lūgt citas valstis izvietot valsts teritorijā vidējas distances pretgaisa aizsardzības ieročus, jo pagaidām Latvijai ir tikai īsas distances pretgaisa aizsardzības ieroči. Vienlaikus ministrs atzina, ka šādus ieročus nav tik viegli iegūt, jo tie nepieciešami visām dalībvalstīm.
Piedaloties NATO aizsardzības ministru ārkārtas sanāksmē trešdien, Pabriks arī norādīja, ka Eiropas drošības situācija ir fundamentāli mainījusies un uz jauno situāciju ir jāreaģē tagad: “Mums ir jāmaina sabiedroto spēku samērs mūsu reģionā, nodrošinot spēcīgu aizsardzību. Esošā sabiedroto klātbūtne ir jāpaplašina.”
KONTEKSTS:
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, ziņu aģentūrai DPA iepriekš atklāja vairāki avoti.
