Pabriks norādīja, ka pēdējās kara dienās iezīmējies tas, ka Krievija vairs nedodas uzbrukumā, bet gan cenšas nostiprināties reģionos, kur tās karaspēks jau atrodas. 

Savukārt Ukrainai esot liels uzdevums priekšā, sacīja Pabriks: “Ja Krievija neatkāpsies no agresīvās politikas, Ukrainai vajadzēs šo kara vilni pagriezt pretējā virzienā. Un to bez ieroču piegādēm būs grūti izdarīt.”

Pabriks skaidroja, ka jau šobrīd notiek Ukrainas bruņoto spēku pakāpeniska pāreja uz Rietumos ražoto NATO standarta ekipējumu, kam potenciāli vajadzētu dot daudz lielākas kaujas spējas nākotnē.

Ministrs arī minēja, ka otrdien ASV karabāzē Ramšteinā Vācijā notikušajā daudzu pasaules valstu aizsardzības ministru sanāksmē lemts par ieroču piegādēm Ukrainai. Lai arī galvenais akcents likts uz to, ka šobrīd Ukrainai ir jāatrod un maksimāli jāpiegādā ieroči vēl no padomju laikiem, jo Ukrainas puse zina, kā ar tiem rīkoties, tomēr arī cita veida palīdzība būs nepieciešama un Latvija ir gatava iesaistīties.

Savukārt, atsaucoties uz Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova brīdinājumu, ka pastāv "reāli" Trešā pasaules kara draudi, Pabriks to skaidroja ar Krievijas vēlmi sašķelt Rietumus un mazināt Rietumu palīdzību Ukrainai. Viņš teica, ka Rietumiem jāatceras Aukstais karš, kad bieži vien bija vēl lielāka spriedze, bet tolaik Rietumi Krievijas draudiem atbildēja ar līdzvērtīgu brīdinājumu.

Aizsardzības ministrs vēlreiz apliecināja, ka Latvijā šobrīd ierodas gan papildu NATO spēki, gan tiek domāts par jaunas starptautiskas militārās bāzes izveidi. 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.

Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.

Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau aptuveni 5 miljoni bēgļu.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.