Viņaprāt, Baltkrievijas militāro politiku simtprocentīgi nosaka Maskava, bet pārējās jomās tie varētu 90%.
“Par vecāko brāli [Krieviju] jārunā lielā mērā, jo tas var ietekmēt, un mēs zinām, ka šie signāli ir nākuši. (..) Tā ir viena no Maskavas metodēm – vispirms viņi ļauj šo situāciju [migrantu krīzi uz Baltkrievijas un Eiropas Savienības ārējās robežas] Lukašenko eskalēt, notiek kaut kāda problēma, varbūt pat karsta problēma, tad atnāk, tā teikt, vecākais brālis, apsēžas Briselē un piedāvā palīdzēt situāciju atrisināt,” sacīja Pabriks.
Tāpat, atsaucoties uz migrantu krīzi Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, ministrs norādīja, ka tā bijusi kļūda neieguldīt līdzekļus Latvijas–Baltkrievijas pamatrobežas izbūvē.
“Tā bija kļūda šajā robežā – agrāk neinvestēt, tāpat kā Krievijas robežā. Bieži mēs saprotam tikai tad, kad ūdens jau smeļas mutē. Tas ir par vēlu darīts. Mums ir jāpanāk, ka mēs pēc iespējas ātrāk šo pamatrobežu izveidojam,” atzina Pabriks.
Tomēr viņš uzsvēra, ka vispirms migrantu jautājums ir jārisina Eiropas Savienības (ES) līmenī, atsaucoties gan uz ES sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu, gan uz ES palīdzību robežas izbūvē.
“Šīs sankcijas no ES puses, kuras ir īstenotas, tās ir sadusmojušas Lukašenko. Bet es neesmu pārāk apmierināts ar to ātrumu, kādā ES reaģē. Mēs esam runājuši, ka šīs sankcijas vajag pastiprināt un ka ir nepieciešamība palīdzēt ar robežas izbūvi,” sacīja ministrs.
Vienlaikus Pabriks pastāstīja, ka Latvijai migrantu krīzes jautājumā ir pastāvīgi sakari ar Poliju, Lietuvu un citām valstīm par iespējamu palīdzības sniegšanu.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Lielākā daļa migrantu ir ieradušies no Irākas.
Baltijas valstu un Polijas amatpersonas norādīja, ka Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai, lai tādējādi sodītu šīs valstis par atbalstu Baltkrievijas opozīcijai un sankcijām pret Aleksandra Lukašenko režīmu.
Eiropas Savienība šādu rīcību raksturo kā hibrīdkara izvēršanu un sola palīdzēt stiprināt ES ārējo robežu.
Latvijas valdība no 11. augusta izsludinājusi ārkārtējo situāciju pierobežā ar Baltkrieviju, vēlāk to pagarināja līdz līdz 10. februārim. Latvija arī plāno pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
