Pa jaunam rēķinās nozvejas kvotas; aizliegs izmest zivis jūrā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Zvejniekiem turpmāk nebūs atļauts izmest jūrā viņiem nevajadzīgās noķertās zivis. Tā ir viena no normām, ko paredz šonedēļ Eiropas Parlamenta (EP) galīgajā redakcijā pieņemtā zivsaimniecības reforma. Ap šo reformu ir bijis daudz diskusiju un asu strīdu vairāku mēnešu garumā.

Jaunais nozvejas kvotu aprēķināšanas mehānisms un aizliegums izmest jūrā nevajadzīgās zivis - tie daži no būtiskākajiem jautājumiem, ko paredz Eiropas Savienības (ES) zivsaimniecības reforma, ko galīgajā redakcijā šonedēļ apstiprināja Eiropas Parlaments.

Deputāte Ulrike Rodusta uzsvēra, ka ierobežojumi ir nepieciešami, lai Eiropas ūdeņos vispār paliktu zivis, ko zvejot:

„Es uzticos mūsu zvejniekiem, bet, manuprāt, pagātnē ir bijuši gadījumi, kad sistēma tika ļaunprātīgi izmantota. Tādēļ mums būtu jāpieņem sankcijas, lai panāktu, ka mūsu jūrās ir zivis un tās ir veselīgas, un lai mēs saglabātu zivsaimniecības nozari, nevis drīzumā lasītu par to tikai vēstures grāmatās."

Nozvejas kvotas turpmāk tiks rēķinātas, balstoties uz tādu jēdzienu kā ilgtspējīgas nozvejas apjoms. Tas nozīmē, ka zinātnieki katru gadu noteiks, kāds būtu optimālais zivju skaits jūrā, lai tās varētu dabīgi vairoties. Savukārt pārējo būs atļauts zvejot. Līdzīga sistēma darbojas jau pašreiz un reforma to tikai pilnveido.

Pašlaik valstīm, kas atrodas, piemēram, ap Baltijas jūru, ir ļauts pašām meklēt kompromisus par optimālo nozvejas apjomu. Tas notika jau šogad, kad sarunu rezultātā ar pārējām Baltijas jūras piekrastes valstīm Latvijai izdevās vienoties par labākiem nozvejas apjomiem, nekā sākotnēji tika piedāvāts zinātnieku vērtējumā.

Savukārt par zivsaimniecības politiku atbildīgā komisāre Marija Damanaki sacīja, ka šobrīd visām jaunām iecerēm trūkst tikai naudas:

„Ja mums nebūs budžeta, tad jūs varat labi saprast, ka mēs nevarēsim aizsūtīt mūsu inspektorus uz pārbaudēm, mēs nevarēsim lūgt zinātnieku padomus un nevarēsim atbalstīt daudzus reģionālus projektus. Un tās ir tikai dažas no sekām, kas iestāsies, ja mums nebūs naudas. Tādēļ es aicinu Parlamentu un Lietuvas prezidentūru aktīvi pie tā strādāt, jo mums ir jāpanāk kompromiss par Zivsaimniecības fonda finansējumu līdz gada beigām."

Zivsaimniecības reforma paredz, ka nozvejas kvotas tiks attiecinātas arī uz Eiropas kuģiem, kuri zvejo citu valstu ūdeņos. Savukārt aizliegums izmest jūrā nevajadzīgās zivis visvairāk skars Vidusjūras zvejniekus, kuri bieži atsakās no mazākām zivīm, jo tās nevar pietiekami dārgi pārdot. Latvijā šāda prakse ir mazāk izplatīta. Taču šim aizliegumam būs gana grūti izsekot, jo katra zvejas kuģa darbības jūrā nemaz nav iespējams kontrolēt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti