Vēl trešdien Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barrozu atzinīgi novērtēja Eiropas progresu, izkļūstot no ekonomiskās krīzes un recesijas. Savā gadskārtējā uzrunā Barrozu norādīja, ka Eiropa nav tā, kas rada problēmas, Eiropa ir atsevišķās dalībvalstīs pieļauto problēmu un kļūdu upuris, kaut arī vienlaicīgi tā uzskatāma arī par daļu no krīzes risinājuma. Pēc Eiropas Komisijas vadītāja teiktā, progress pašlaik ir ļoti niecīgs, tāpēc politiķiem vislielākā uzmanība būtu jāpievērš bezdarba apkarošanai un izaugsmes veicināšanai.
Taču tikai dienu vēlāk ietekmīgā palīdzības aģentūra „Oxfam”, kas vairāk pazīstama ar dažādām atbalsta programmām attīstības valstīs, brīdinājusi, ka pēdējo gadu laikā Eiropas valstu sabiedrībām ir piemērotas tādas pašas strukturālas sakārtošanas programmas, kādas Starptautiskais valūtas fonds pēdējo 25 gadu laikā ir pieprasījis no nabadzīgākajām pasaules valstīm. „Oxfam” atgādina, ka daudzas Latīņamerikas un Āzijas valstis 80. un 90. gados bija spiestas krasi samazināt budžeta izdevumus un liberalizēt savus tirgus apmaiņā pret glābšanas finansējumu. Taču šāda politika, pēc aģentūras vārdiem, bija pilnīga izgāšanās: tās faktiski bija zāles, kuru mērķis bija izārstēt slimību, nogalinot pacientu. Kā uzsver „Oxfam”, šādas situācijas atkārtošanos nedrīkst pieļaut.
„Oxfam” pārstāvis Makss Losons intervijā britu laikrakstam „The Guardian” atgādina, ka palīdzības aģentūra tika dibināta jau tālajā 1942. gadā, lai palīdzētu bada nomāktajai Grieķijai. Ir pagājuši 70 gadi un Grieķijā stāvoklis atkal ir traģisks, un, ļoti iespējams, ka Atēnām būs nepieciešams arī trešais starptautiskais aizdevums. Atsaucoties uz Fiskālo pētījumu institūta veikto pētījumu,
Oksfam” prognozē, ka līdz 2025. gadam relatīvā nabadzībā dzīvojošo skaits Eiropā varētu pieaugt par 15 līdz 25 miljoniem cilvēku. Relatīva nabadzība nozīmē to, ka persona iztiek no līdzekļiem, kas ir zemāki nekā 80% no vidējiem ienākumiem.
Kā norāda Makss Losons, visu Eiropas Savienības modeli apdraud nepareizi veidota taupības politika, kas sabiedrībai tiek pasniegta kā viens no līdzekļiem, lai sasniegtu stabilu un augošu ekonomiku. Taču, ja šādi taupības pasākumi netiks kontrolēti, Eiropā radīsies sašķeltas valstis, sašķelts kontinents un dziļa nabadzība, kas var ilgt veselu paaudzi.
Tieši tāpēc „Oxfam” gatavojas piektdien vērsties pie Eiropas Savienības finanšu ministriem, kas būs pulcējušies uz tikšanos Viļņā, lai aicinātu pieņemt radikāli jaunu plānu par progresīvu nodokļu sistēmu, investīciju piesaisti, kā arī spriestu par sabiedrībai svarīgu pakalpojumu sfēru, piemēram, veselības aprūpes un izglītības, aizsardzību no turpmākiem finansējuma samazinājumiem.
