Dramatiski notikumi šodien risinājās Irpiņas pilsētā, kas atrodas 20 kilometrus no Ukrainas galvaspilsētas Kijevas. Krievijas spēki apšaudīja Irpiņu laikā, kad to mēģināja pamest vairāki tūkstoši civiliedzīvotāju. Apšaudēs dzīvību zaudējuši vismaz trīs cilvēki, tostarp divi bērni.
60 tūkstošu iedzīvotāju lielā Irpiņa ir smagi cietusi no nepārtrauktajām apšaudēm, tāpēc tur jau vairākas dienas nav elektrība un ir nopietni traucēti mobilie sakari. Netālu no Irpiņas atrodas milzīga Krievijas kara tehnikas kolonna, kas dodas Kijevas virzienā.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka šodien raķešu uzbrukumos ir pilnībā iznīcināta civilā lidosta Vinnicas pilsētā, kas atrodas aptuveni 250 kilometrus uz dienvidrietumiem no Kijevas.
Prezidents arī brīdināja, ka Krievijas spēki tuvākajā laikā sākšot uzbrukumu Melnās jūras ostas pilsētai Odesai. Pašlaik starp Ukrainas spēkiem un iebrucējiem notiek sīvas cīņas pie Mikolajivas pilsētas, kas ir stratēģiski nozīmīga, jo caur to ved šoseja uz Odesu. Krievijas spēku kontrolē jau ir netālu esošā ostas pilsēta Hersona.
Uzbrukums Mikolajivai un gaidāmais uzbrukums Odesai liecina par Krievijas nodomu nogriezt Ukrainai pieeju pie Melnās jūras.
Smaga humānā situācija saglabājas Ukrainas dienvidaustrumu pilsētā Mariupolē, kas atrodas Krievijas spēku ielenkumā. Pilsētas mērs Vadims Boičenko apgalvoja, ka pēdējās dienās apšaudēs ir nogalināti vai ievainotie tūkstošiem iedzīvotāju. 450 tūkstošu iedzīvotāju lielajā pilsētā jau gandrīz nedēļu nav apkures, elektrības un ūdens.
Mariupoles apgabala administrācijas vadītājs Pāvels Kirilenko šorīt paziņoja, ka Mariupolē no pulksten 10.00 līdz 21.00 spēkā būs "klusuma režīms", bet pusdienlaikā bija jāsākas civiliedzīvotāju evakuācijai uz Zaporižju.
Taču pēcpusdienā Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja paziņoja, ka evakuācijas operāciju nācies apturēt, jo karojošās puses neesot vienojušās par skaidriem nosacījumiem miermīlīgo iedzīvotāju drošai izvešanai.
Arī sestdien tika paziņots par civiliedzīvotāju evakuāciju no Mariupoles, bet tā nebija iespējama, jo turpinājās apšaudes.
Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu jautājumos Filipo Grandi informējis, ka Ukrainas kara pirmajās desmit dienās valsti ir pametuši vairāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju. Vairāk nekā 920 tūkstoši ukraiņu ir devušies uz kaimiņvalsti Poliju, bet pārējie raduši patvērumu Moldovā, Rumānijā, Slovākijā, Ungārijā un Čehijā.
"Nē karam!" Ar šādu saukli Krievijas galvaspilsētas Maskavas ielās izgāja vairāki tūkstoši cilvēku, lai piedalītos demonstrācijā pret valsts iebrukumu Ukrainā. Protesti notikuši arī valsts otrajā lielākajā pilsētā Sanktpēterburgā un vēl gandrīz 50 pilsētās.
Nevalstiskā organizācija "OVD-Info" paziņojusi, ka protestu laikā visā valstī aizturēti vismaz 2500 cilvēki.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis videopaziņojumā vērsās pie Krievijas iedzīvotājiem ar mudinājumu skaļi iestāties pret Kremļa uzsākto karu, kamēr tas vēl ir iespējams.
"Šis ir laiks, kad vēl ir iespējams uzvarēt ļaunumu bez neatgriezeniskiem zaudējumiem. Kad par viedokļa paušanu draud atlaišana no darba vai īslaicīgās aizturēšanas izolators, nevis gulags. Materiālie zaudējumi, nevis nāvessods. Nepalaidiet garām šo iespēju. Sociālie tīkli, draugi, paziņas, kolēģi un radi. Jūs ir jāsadzird. Mēs, ukraiņi, vēlamies mieru," sacīja Zelenskis. "Krievijas pilsoņi! Jums šī ir cīņa ne tikai par mieru. Šī ir cīņa par savu valsti. Par labāko, kas tai ir bijis. Par brīvību, ko jūs redzējāt. Par pārticību, ko jūs jutāt. Ja jūs tagad klusēsiet, tad pēc tam runās tikai jūsu nabadzība. Bet tai par atbildi būs tikai represijas. Neklusējiet!"
Viens no pēdējiem neatkarīgajiem Krievijas medijiem, interneta vietne "Mediazona", svētdien paziņoja, ka varasiestādes ir bloķējušas tās darbību. "Mediazona" redakcijas norāda, ka mediju soda, jo tas atļāvās stāstīt taisnību par Krievijas izraisīto karu Ukrainā.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas. Līdz ar to bojā iet arī civiliedzīvotāji. Tāpat tiek ziņots par lūgumiem veidot humānos koridorus, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces.
Krievijas uzbrukums Ukrainai izraisījis vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas.
Nedēļā pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta aptuveni viens miljons cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
