Tomēr ārsti un psihologi norāda, ka viņš šādi rīkojies, lai iegūtu plašākas privilēģijas cietumā. Pašlaik Breivīks atrodas Šīenas cietumā vieninieku kamerā.
Nožēlu par 77 cilvēku nogalināšanu 2011.gadā norvēģu masu slepkava Anderss Bērings-Breivīks pauda pērn vēstulē Šīenas cietuma pārvaldei. Tajā viņš rakstījis, ka „atvainojas par notikušo 2011.gada 22. jūlijā, un, ja vien tas būtu bijis iespējams, darītu visu, lai tas nebūtu noticis”.
Par notikušā nožēlošanu Breivīks vēstulē paziņoja pēc tam, kad pērn martā Norvēģijas Apelācijas tiesa noraidīja viņa prasību, kurā masu slepkava uzskatīja, ka tiesības cietumā tiekot pārkāptas.
Breivīks arī vēlāk vērsās Eiropas Cilvēktiesību tiesā, norādot, ka viņš vēlas sākt jaunu dzīvi, atteikties no nacistu ideoloģijas un būt paraugs citiem ieslodzītajiem. Tostarp pagājušajā gadā, lai atsvabinātos no savas pagātnes, Breivīks mainīja arī savu vārdu uz Fjotolfs Hansens.
Tomēr eksperti uzskata, ka Breivīks neizjūt nekādu nožēlu, kā arī nesaprot patieso sava nozieguma mērogu. To apstiprina arī pirmais pētījums, kas notika 2012. gadā, kad Breivīks pauda, ka nožēlo vienīgi to, ka nav izdevies atņemt vēl vairāk cilvēku dzīvību.
Psihiatrs Henings Vārejs uzsvēra, ka viņš neredzot iemeslu, kāpēc vajadzētu ticēt Breivīka sacītajam un Breivīka paziņojumi ir acīmredzams manipulācijas mēģinājums. Eksperti norādījuši, ka aiz Breivīka paziņojumiem ir mēģinājumi iegūt privilēģijas, lai varētu komunicēt ar citiem cietumniekiem un iespējams, ar laiku izkļūtu no cietuma.
Pašlaik Breivīks izcieš 21 gadu ilgu cietumsodu Šīenas cietumā, un pats masu slepkava apgalvo, ka ir sasniedzis ceturto pakāpi no septiņām ceļā uz atlabšanu no radkilazēšanās.
Breivīks vispirms uzbrukumus 2011. gada 22. jūlijā sāka ar spridzekļa uzspridzināšanu pie vienas no valdības ēkām Oslo centrā. Tajā tika nogalināti astoņi cilvēki. Savukārt vēlāk tajā pašā dienā viņš uz Ūtejas salas nogalināja 69 cilvēkus.
