Pusdiena

Eksperti: kamēr Kaljulaida nav ievēlēta, ir pāragri viņu kronēt par Igaunijas prezidenti

Pusdiena

Intervija ar FIB pārstāvi Kevinu Šenailu par ēnu ekonomiku

Ungāri noraida ES migrantu pārvietošanas shēmu, taču referenduma rezultāti nav derīgi

Orbans neveiksmīgā «bēgļu kvotas» referenduma rezultātus uzskata par likumīgiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

Lai gan Ungārijas vēlētāji referendumā noraidījuši Eiropas Savienības migrantu pārvietošanas shēmu, bet zemās vēlētāju aktivitātes dēļ referenduma rezultāti nav uzskatāmi par derīgiem, valdība un premjerministrs Viktors Orbans rezultātus uzskata par politiski un likumīgi saistošiem, pieprasot, lai Brisele šos rezultātus neignorē.  

Pagājušā gada laikā Ungārijas teritoriju šķērsoja aptuveni 400 000 migrantu, kas meklēja patvērumu kādā no Rietumeiropas valstīm. Reaģējot uz milzīgo migrantu plūsmu, Ungārija uz savas dienvidu robežas uzcēla dzeloņdrāšu žogu, kā arī pieņēma daudz stingrākus imigrācijas likumus, izpelnoties ne mazums kritikas no Eiropas Savienības puses.

To, ka Ungārija nonāca ugunslīnijā un Eiropas Savienība nespēja tai efektīvi palīdzēt, pirms referenduma atzina arī citi Eiropas Savienības līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele. Par spīti tam ungārus aicināja nenoraidīt tā dēvētās bēgļu uzņemšanas kvotas. Tās liktu Ungārijai uzņemt 1294 personas no Grieķijas un Itālijas, atvieglojot stāvokli šajā valstī. 

Svētdien notikušajā referendumā pilsoņiem bija jāatbild uz jautājumu: “Vai jūs vēlaties, lai Eiropas Savienība būtu tiesīga obligātā kārtā koordinēt ne Ungārijas pilsoņu pārvietošanu uz Ungāriju bez nacionālās Asamblejas piekrišanas?”

Vēl pirms šī balsojuma Ungārijas premjerministrs Viktors Orbans bija aicinājis savus vēlētājus noraidīt Eiropas Savienības migrantu pārvietošanas shēmu, nosaucot to par apdraudējumu Eiropas drošībai un dzīves stilam. Orbans arī bija aicinājis cīnīties pret neveiksmi cietušajām Briseles elites liberālajām metodēm.

Pirms balsojuma gan eksperti, gan mediji bija vienisprātis, ka atbalsts Orbana ierosinājumam būs pārliecinošs, taču daudzi norādīja, ka izšķiroša var būt vēlētāju zemā aktivitāte.

Un šīs prognozes ir bijušas precīzas, jo pret migrantu pārvietošanas shēmu nobalsojuši 99,8% vēlētāju, taču pašā referendumā piedalījušies vien nedaudz vairāk kā 40% balsstiesīgo pilsoņu. Tas nozīmē, ka referenduma rezultātus nevar uzskatīt par saistošiem.

Opozīcijas spēki jau nekavējoties pieprasījuši premjerministra atkāpšanos, taču valdība norādījusi, ka iznākums ir politiski un likumīgi saistošs.

Orbans paziņojis, ka 50% robeža nozīmētu, ka parlamentam nav citas izvēles, kā vien pieņemt galīgo lēmumu. Taču parlaments stāv aiz valdības un tāpēc šis balsojums tikai pastiprinot valdības mandātu.

Orbans arī paziņojis, ka ierosinās izmaiņas konstitūcijā, lai tiktu atspoguļota vēlētāju griba un tiktu panākts, ka Brisele šī balsojuma rezultātus neignorē.

“Brisele vai Budapešta? Tāds bija jautājums. Un mēs esam izlēmuši, ka tiesības pieņemt lēmumus ir tikai Budapeštai,” uzsvēra Orbans.

“Jautājums ir ļoti vienkāršs: vai Eiropas Savienības demokrātiskās sabiedrība drīkst uzspiest viņu vēlmes valstij, kurā 92 procenti no referenduma dalībniekiem to ir noraidījuši? Es apsolu visiem Ungārijas pilsoņiem, ka es darīšu visu iespējamo, lai to nepieļautu,” viņš sacīja.  

Šis referendums var atstāt sekas gan pašā Ungārijā, gan visā Eiropas Savienībā, jo tas nekliedē neskaidrību. Orbana referenduma iznākuma interpretācija raisa vislielāko satraukumu citās Eiropas galvaspilsētās.

Oficiālā Budapešta gan ne ar pušplēstu vārdu nepiemin pat hipotētisku izstāšanos no Eiropas Savienības, tomēr šie rezultāti ir kā ūdens retorikas dzirnavām, kuras arvien straujāk iegriezuši Francijas, Vācijas, Nīderlandes un Austrijas labējie radikāļi.

Lai arī pagaidām nav ziņu par to, kādas varētu būt Orbana ierosinātās izmaiņas konstitūcijā, eksperti uzskata, ka Budapeštas strīdi ar Briseli par Eiropas Savienības migrācijas politiku turpināsies. Kā norādījis ungāru politikas analītiķis Attila Juhažs, zemā vēlētāju aktivitāte, visticamāk, nozīmēs to, ka Viktors Orbans savu politiku attiecībā uz Eiropas Savienību nemainīs.

“No starptautiskā skatu punkta šī referenduma rezultāti tiks uzskatīti par pārliecinošu Viktora Orbana sakāvi. Nederīgi rezultāti diez vai palielinās spiedienu uz Eiropas Savienību, jo neviens šo rezultātus neuztvers nopietni,” pauda Juhažs.  

“Iekšpolitiskais jautājums ir tāds – cik ļoti Viktors Orbans var ar šī referenduma palīdzību vairot savu ietekmi un vēl vairāk no skatuves aizslaucīt jau tā vājo opozīciju. Bet starptautiska līmeņa jautājums ir par to, cik tālu viņš var turpināt savu Eiropas Savienības destabilizācijas politiku, ja tā varētu teikt, šķeļot dalībvalstis. Jo tas ir tieši tas, ko pēdējo pusotru gadu ar savu migrācijas politiku darījusi Ungārijas valdība,” norādīja  Juhažs. 

Visticamāk, rezultātus nopietni uztvers vien pati Ungārijas vadība, jo nobalsojušo vēlētāju atbalsts ir gandrīz vienbalsīgs. Kā norāda BBC komentētāja Katja Adlera, pret migrantiem ir balsojis lielāks skaits cilvēku, nekā savulaik par iestāšanos Eiropas Savienībā. Adlera gan vienlaicīgi norāda, ka Ungārijas gadījumā nav diskusiju par iespējamo valsts izstāšanos no Eiropas Savienības, jo Ungārijas ekonomika ir ievērojami atkarīga no Eiropas subsīdijām. 

 Vienlaikus noskaņojums Ungārijā sasaucas ar noskaņojumu citās Centrāleiropas valstīs – Čehijā, Slovākijā un Polijā. Tā dēvēta Višegradas grupa, it īpaši bēgļu jautājuma dēļ, ieņem arvien savrupāku nostāju Eiropas politiskajā spektrā, vairojot gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES jeb "Brexit" radīto nestabilitāti. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti