Sadaļas Sadaļas

Opozicionārs Kasjanovs intervijā LSM: Pārmaiņām Krievijā jāpārtrauc indēt tautu ar meliem

Krimas pussalas atdošana Ukrainai, uz ko turpina uzstāt Eiropas Savienība,  ir ļoti sarežģīts process un tas nekļūs vieglāks arī, kad Krievijā pie varas nāks demokrātiskie spēki. Savukārt pārmaiņas Krievijā varētu notikt ātri, ja vien cilvēkiem būtu pieejama objektīva informācija, sarunā ar portālu Rus.lsm.lv atzina viens no Krievijas opozīcijas līderiem, partijas “RPR-Parnas” līdzpriekšsēdētājs Mihails Kasjanovs.  

Risinājumu nevarēs rast dienas laikā, tas prasīs rūpīgas sarunas ar Ukrainas varas iestādēm un starptautisko normu ievērošanu, uzsvēra Kasjanovs, kurš kopā ar citu ietekmīgu Krievijas opozīcijas līderi Iļju Jašinu Eiropas Parlamentā prezentēja ziņojumu “Putins. Karš”, kuru veidoja februārī nogalinātais opozīcijas politiķis Boriss Ņemcovs.   

Arī trimdā dzīvojošais bijušais naftas magnāts, kustības “Atvērtā Krievija” līderis Mihails Hodorkovskis iepriekš pauda, ka pērn martā Krievijas anektētās Krimas problēmas risināšana prasīs ilgu laiku, iespējams desmitgades.  

Taču atšķirībā no Hodorkovska Kasjanovs pārliecināts, ka sabiedrības viedoklis Krievijā var mainīties ātri; arī jautājumā par Krimas piederību, ja vien Krievijas iedzīvotājiem būs pieeja objektīvai informācijai.

“Ja paies pat tikai pusgads, kad cilvēki dzīvos normālā informācijas atmosfērā, viņi paši tiks galā, un tad jau nevajadzēs nevienu pārliecināt,” sacīja Kasjanovs.  

“Viņi paši pieņems lēmumus par saviem pārvaldītājiem un par politiku, kādu viņi gribētu,” pauda “RPR Parnas” vadītājs.  

“Krievijas tautu nevajag pārliecināt. Krievijas tautai vienkārši jādod iespēja brīvi saņemt objektīvu informāciju. Un jāpārtrauc indēt Krievijas pilsoņu paaudzi ar meliem – kā to tagad dara [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina režīms,” uzsvēra Kasjanovs.  

Krievijas opozicionārs uzskata, ka brīva pieeja informācijai, tai skaitā krievvalodīgai videi ārpus Krievijas, spēlē ļoti nozīmīgu lomu. “Baltijas valstīs, arī Latvijā, šāda iespēja ir, un tas ir ļoti svarīgi. Jābūt reāliem plašsaziņas līdzekļiem, ne tādiem kā “Russia Today”, kurā ir tikai propaganda svešvalodās,” sacīja Kasjanovs.

Kasjanovs arī norādīja, ka, viņaprāt, ir svarīgi, ka politiķi vismaz runā par iespēju veidot krievvalodīgus medijus. Viņš arī pārliecināts, ka pašai Krievijai nepieciešami savi neatkarīgie mediji, kurus šobrīd gan “cenšas nožņaugt”.

“Lai pilsoņi pieņemtu apzinātus lēmumus par jautājumiem, kas saistīti ar viņu dzīvi, nepieciešams, lai viņi piedalītos sabiedriskajā un politiskajā dzīvē. Diemžēl mums ar to ir lielas problēmas. Situācija pie mums ir smaga,” rezumēja politiķis.  

Runājot par Kremļa iespējamu militāro vai informatīvo ekspansiju kaimiņvalstīs, Kasjanovs pauda, ka no pašreizējā režīma, ja to neapturēs, var sagaidīt visu.

“[Šo režīmu] neapturēja Gruzijas kara laikā, tagad tas jāaptur Ukrainā, tad nebūs jautājumu par Moldovas un Baltijas valstīm,” sacīja Krievijas opozicionārs.

Viņš arī domā, ka Kremlī “maz kas tic” NATO līguma 5.pantam, kurs paredz – uzbrukums vienai dalībvalstij tiek uzskatīts par uzbrukumu aliansei. Pēc Kasjanova teiktā, Kremlī neuzskata, ka šo pantu kāds ievērotu, “tāpēc viņi cenšas visādi visus biedēt”. 

Tam piekrīt arī Krievijas opozīcijas kustības “Solidaritāte” dibinātājs un Opozīcijas padomes koordinators Iļja Jašins: “Par Krimu gaidāma liela diskusija. Putins Krimu nozaga. Tā bija militārā operācija, absolūti nelikumīga. Tas radīja milzu problēmas Krievijas – Ukrainas attiecības. Tas būs jāatrisina jaunajai Krievijas politiķu paaudzei.”

“Kamēr Putins ir pie varas, mēs šo problēmu neatrisināsim... Vai krievu tanki ienāks Latvijā un Igaunijā? Cerēsim, ka nē,” portālam Rus.lsm.lv sacīja Jašins.  

Krievijas opozicionāri Eiropas Parlamentā speciāli sarīkotajā seminārā prezentējuši Ņemcova ziņojumu par Krievijas iesaisti militārajā konfliktā Donbasā. Semināru organizēja Eiroparlamenta liberāļu grupa ALDE, kuru vada bijušais Beļģijas premjerministrs Gijs Verhofstads. Seminārā liela uzmanība tika pievērsta nepieciešamībai attīsti medijus krievu valodā, lai krieviski būtu pieejama objektīva informācija, nevis tikai Kremļa propaganda.  

Kasjanovs seminārā atzīmēja, ka puse Krievijas iedzīvotāju saņem informāciju tikai no diviem avotiem – oficiālajiem Krievijas valsts telekanāliem. Viņš atzina, ka Krievijā liberāli demokrātiskus spēkus atbalsta vien 10% iedzīvotāju, pārsvarā lielajās pilsētās, kur cilvēkiem pieejams internets un viņi spēj paši izdarīt secinājumus.

Viņaprāt, Eiropas Savienība un ASV var darīt vairāk, lai padarītu alternatīvus medijus krievu valodā pieejamākus. Tāpat Kasjanovs pieļāva, ka demokrātisko spēku koalīcijas dalība nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās, “iespējams, būs pēdējā iespēja konstitucionālajām pārmaiņām Krievijā”.  

Savukārt Jašins piebilda, ka “Putins paņems tieši tik, cik jūs viņam ļausiet”. Putins gribot, lai Rietumvalstis pret viņu izturētos kā pret arābu šeihu – strādātu ar viņu biznesā un pievērtu acis uz cilvēktiesību pārkāpumiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt