Savu lēmumu Vitālijs Kļičko un Arsenijs Jaceņjuks pamatoja ar neiespējamību īstenot savus mērķus, kamēr pie varas atrodas līdzšinējais valsts prezidents. Šo jautājumu pat atteicos komentēt – vēlu vakarā iznācis pie saviem atbalstītājiem paziņoja Kļičko.
Vienlaikus sarunu gaitā panāktas vairākas vienošanās, kas varētu mazināt no novembra beigām ilgstošo saspīlējumu. Valdības pārstāvji paziņojuši, ka tai nav plāni ieviest Ukrainā ārkārtas stāvokli.
Tika apspriesta arī iespēja atcelt parlamenta pieņemtos likumus par atbildības palielināšanu par pārkāpumiem protesta akciju gaitā. Iespējams tiks atbrīvotas protesta akciju laikā aizturētās personas. Tomēr kā priekšnoteikums amnestijai ir izvirzīta prasība atbrīvot protestētāju ieņemtās valsts institūciju ēkas.
Otrdienas rītā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs arī pavēstīja, ka piekrīt atcelt likumu, kas aizliedza rīkot protestus. Prezidents arī piedāvā opozīcijai atbrīvot apcietinātos demonstrantus, ja protestētāji atkāpsies no barikādēm un pārtrauks uzbrukumus valdības ēkām.
Janukovičs arī atkārtoti piedāvājis vienam no opozīcijas līderiem Arsēnijam Jaceņukam ieņemt premjera amatu, no kura viņš ir atteicies.
BBC norāda, ka Janukoviča pārstāvētā Reģionu partija dominē parlamentā, tomēr nav pārliecības par to, ka tā atbalstīs lēmumu atcelt liegumu rīkot protesta akcijas.
Tikmēr opozīcija turpina valdīt gan Kijevas centrālajā laukumā, gan arī daudzās Ukrainas pilsētās, ieņemot tās apgabala administrāciju.
Ukrainas galvaspilsētā protesti pret valdības lēmumu apturēt eirointegrāciju sākās novembra nogalē, kad Ukrainas valdība paziņoja, ka neparakstīs asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, un izvērtās par plašākiem protestiem pret varu. Ar jaunu spēku protesti uzvirmoja pagājušajā nedēļā, jo parlaments pieņēma vairākus likumus, kas ierobežo tiesības protestēt. Izcēlās vairākas sadursmes ar miliciju, cilvēki Neatkarības laukumā un uz barikādēm pārliecināti, ka milicija pret viņiem pielietoja arī šaujamieročus un trešdien četri bojāgājušie demonstranti esot nošauti.
