Labrīt

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Kā 1990.gadā izskanēja Lūcijas Garūtas "Lūgšana"

Labrīt

Ceļā uz Dziesmu svētkiem: Melngaiļa "Jāņuvakars" sākumā bija iecerēts kā baleta skats

Opozīcija Venecuēlā sāk jaunu protestu vilni, Maduro draud ar tiesas paraugprāvām

Opozīcija Venecuēlā sāk jaunu protestu vilni, Maduro draud ar tiesas paraugprāvām

Venecuēlas opozīcija šodien izsludinājusi valstī 24 stundu vispārējo streiku, paužot neapmierinātību ar valsts prezidenta Nikolasa Maduro plāniem pārrakstīt valsts konstitūciju. Šīsdienas streiks aizsāks jaunu protesta vilni pirms 30. jūlijā gaidāmā nacionālā balsojuma. Kamēr eksperti brīdina par iespējamo vardarbības eskalāciju un ārvalstis draud ar ekonomiskām sankcijām, Venecuēlas prezidents paudis apņēmību savu iecerēto plānu realizēt.

Prezidents Maduro valsts krīzes situācijā vaino opozīciju

Dziļa ekonomiskā krīze, pārtikas un medikamentu trūkums, kā arī inflācija, kas mērāma trīsciparu skaitļos. Tā ir Venecuēlas realitāte, kurā opozīcijas partijas vaino valsts prezidentu Nikolasa Maduro, kurš ir pastiprinājis uzņēmumu nacionalizāciju, nodarbinājis militārpersonas pārtikas izdales uzraudzīšanā, kā arī ieviesis skaidras naudas kontroli. Pats Nikolass Maduro valsts problēmās vaino ekonomisko karu, ko pret viņu izvērsusi labējā opozīcija kopīgi ar Amerikas Savienotajām Valstīm.

Vienīgo ceļu pretī mieram un ekonomiskajai atlabšanai Nikolass Maduro redz jaunā konstitūcijā, kuras izstrādāšanai paredzēts izveidot īpašu Dibināšanas sapulci jeb asambleju. Maduro ir ierosinājis 30. jūlijā sarīkot tautas balsojumu par šī jautājuma apstiprināšanu.

Venecuēlas opozīcija, kura joprojām kontrolē valsts Nacionālo asambleju, asi iebilst pret prezidenta plānu, nosaucot to par mēģinājumu atbrīvoties no pašreizējiem likumdevējiem.

Opozīcija cer tapt sadzirdēta, rīko streiku

Pagājušajā nedēļas nogalē tika sarīkots simbolisks referendums, kurā vairāk nekā septiņi miljoni iedzīvotāju jeb aptuveni trešā daļa balsstiesīgo vēlētāju pauda savu neapmierinātību ar prezidenta ierosinājumu. Lai arī sarīkotajam balsojumam nav likumīga spēka, eksperti jau norāda, ka šis ir ļoti spēcīgs signāls pašreizējai valdībai. Arī Venecuēlas nacionālās asamblejas prezidents Hulio Borgess paudis cerību, ka opozīcijas balsis tiks sadzirdētas:

''Lai tie, kuri ir pie varas Venecuēlā, ir tik laipni un cēlsirdīgi, un ieklausās mūsos. Mēs nevēlamies, lai mums tiek uzspiesta viltus ceļā izveidota satversmes sapulce. Mēs nevēlamies būt Kuba. Mēs nevēlamies būt valsts bez brīvības. Šodien Venecuēla piecēlās ar pašcieņu, lai paziņotu, ka brīvība nav apspriežama.''

Lai pastiprinātu spiedienu pret prezidentu Maduro, opozīcija šīs nedēļas sākumā izsludināja arī 24 stundu vispārējo streiku, kurš notiks šodien.

Šis streiks tiek saukts par pēdējo ofensīvu, cenšoties panākt Maduro aiziešanu no amata vēl pirms savu pilnvaru beigām 2019. gadā. Ar šo streiku plānots aizsākt protestu eskalāciju, kas varētu turpināties līdz pat 30. jūlija balsojumam.

Pastāv gan bažas, ka saspīlējuma pieaugums varētu palielināt arī vardarbību. Kopš aprīļa pret Maduro vērstos protestos dzīvību ir zaudējuši gandrīz 100 cilvēku.

Starptautiskā sabiedrība ar sankcijām nogaidīs līdz jūlija beigām

Lobēšanas kompānijas ''Vision Americas'' partneris un bijušais ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas pārstāvis Latīņamerikas jautājumos Hosē Kardenas ir pārliecināts, ka lielāka loma Venecuēlas problēmu risināšanā būtu jāuzņemas kaimiņvalstīm un reģionālajām organizācijām:

''Manuprāt, vienīgais līdzeklis, kā mierīgā ceļā atrisināt situāciju Venecuēlā, ir ārvalstu iejaukšanās. Protams, diplomātiska. Ja nepieciešams, tās var būt sankcijas, lai piespiestu Venecuēlas valdību uzņemties atbildību par savu rīcību. Vēl pirms dažām nedēļām Meksikas ārlietu ministrs paziņoja, ka neiejaukšanās politika nevar būt par attaisnojumu nedemokrātiskām darbībām vai noziegumiem pret iedzīvotājiem. Tieši tāpēc es uzskatu, ka pēc pagājušās nedēļas opozīcijas balsojuma nākamais solis ir jāsper starptautiskajai sabiedrībai.''

Šeit gan jāpiebilst, ka

Venecuēlas kaimiņvalstis neatbalsta Maduro iniciatīvu un līdz šim vienīgā Latīņamerikas valsts, kas skaidri paudusi atbalstu Venecuēlai, ir Bolīvija.

Reaģējot uz Venecuēlā notiekošo, Amerikas Savienotās Valstis ir piedraudējušas ar ekonomiskām sankcijām, prezidentam Donaldam Trampam Venecuēlas prezidentu nosaucot par sliktu līderi, kurš sapņo kļūt par diktatoru.

Savukārt Spānijas ārlietu ministrs ir aicinājis Eiropas Savienību apsvērt sankciju ieviešanu pret Venecuēlu, taču augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni norādījusi, ka vēl ir laiks pagaidīt vismaz līdz 31. jūlijam. Mogerīni gan izteikusies, ka jebkuram, kurš plāno vērsties pret Venecuēlas demokrātiju, nāksies rēķināties ar sekām. Šie Eiropas Savienības pārstāves izteikumi izsauca asu Nikolasa Maduro nosodījumu:

''Eiropas Savienības augstā pārstāve Federika Mogerīni izdomāja dot Venecuēlai pavēles. Nekaunība! Mogerīni, Tu neesi izvēlējusies pareizo valsti! Venecuēla ir brīva un suverēna valsts, kurā valda venecuēlieši. Šī nav Eiropas Savienības kolonija!''

Kā paziņojis Nikolass Maduro, par spīti opozīcijas protestiem un starptautiskajam spiedienam, viņš ir vairāk nekā jebkad iepriekš apņēmības pilns īstenot jaunās konstitūcijas plānu. Maduro arī solījis ieviest īpašu ārkārtas tiesisko plānu pretvalstiski noskaņoto sazvērnieku sagūstīšanai, kuri pēc tam par paraugu citiem saņemšot atbilstošu sodu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti