Par spīti spēcīgajam vējam, lietum un brīžiem arī sniegam, Ukrainas prezidenta un valdības pretinieki Kijevas centrā turpina savas protesta akcijas. Visas dienas garumā ir bloķēta ministru kabineta ēka, nacionālā banka, kā arī Kijevas mērija, kurā joprojām atrodas opozicionāru štābs, tiek pasniegtas uzkodas un silts dzēriens.
Taču vislielākā uzmanība pirmdien tika pievērsta opozīcijas līderu sarunām par turpmākajiem attīstības scenārijiem. Kā pirmdien pēc tikšanās parlamentā ar valdošās Reģionu partijas pārstāvjiem paziņoja partijas „batkivščina" līderis Arsēnijs Jaceņuks, izeja no politiskās krīzes ir iespējama tikai ar ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Par to viņš paziņoja Neatkarības laukumā, kur bija ieradies ar partijas UDAR līderi Vitāliju Kļičko un partijas „Brīvība" vadītāju Oļegu Tjagņiboku. „Mums ir divas prasības. Pirmā un galvenā ir Azarova valdības atkāpšanās. Mēs esam savākuši 165 deputātu parakstus, un, ja mums pievienosies arī komunistu un Reformu partijas deputāti, valdība tiks atlaista. Otra prasība ir politisko represiju izbeigšana - atbrīvojiet Jūliju Timošenko un tos studentus un citus aizturētos, kas tika apcietināti nelikumīgi. Nekur neizklīstiet un mēs uzvarēsim," saka Tjagņiboks.
Par deputātu izstāšanos no Reformu partijas informācija ir gana pretrunīga - ja opozīcija ziņo, ka šādu deputātu esot 20-30, pašā reformu partijā esot saņemts tikai viens lūgums par izstāšanos no partijas rindām. Nedaudz vēlāk tika saņemtas ziņas, ka daudzi no sestdienas naktī aizturētajiem studentiem it kā esot atbrīvoti un viņu aizturēšanas dokumenti atzīti par nepareizi noformētiem. Arī Kijevas labiekārtošanas un vides aizsardzības departaments paziņojis, ka tam nav nekādas saistības ar jaungada egles uzstādīšanu Neatkarības laukumā, līdz ar to šī iestāde nav vērsusies drošības iestādēs, pieprasot izdzenāt protestētājus.
Kamēr no valsts prezidenta puses joprojām nav dzirdams neviens paziņojums par situāciju valstī, viņam lojālās Doņeckas mērs Aleksandrs Lukjančenko paziņojis, ka ir gatavs kļūt par valdības un prezidenta aizstāvi. Pilsētas mērs paudis gatavību sarīkot mītiņus prezidenta politikas atbalstam. Lukjančenko arī uzsvēris, ka Ukrainas centrālie, dienvidu un austrumu reģioni Kijevā notiekošo neatbalsta.
Bieži vien izskanējuši minējumi arī par nepieciešamību ieviest ārkārtas situāciju Ukrainā. Tas nozīmētu jebkādu mītiņu un protesta akciju aizliegšanu. Kā norāda bijušais parlamenta vicespīkers Viktors Musijaka, ārkārtas stāvokli nemaz tik viegli pieņemt nav. „Mums ir 2000. gada likums par ārkārtas stāvokli. Kad tiek bloķētas varas iestādes, kad to slēgšanas dēļ ir radušās reālas briesmas pilsoņu dzīvībai un veselībai, prezidents šādu soli var spert. Taču no sākuma prezidentam ir jānāk klajā ar brīdinājumu par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu. Pēc tam var izdot attiecīgu rīkojumu, kas divu dienu laikā jāapstiprina Augstākajai Radai. Un rīkojuma apstiprināšanai ir nepieciešamas 226 balsis. Ja arī kāds kaut ko tagad ir iecerējis, viņš noteikti skaita, vai tik liels deputātu atbalsts viņam ir," klāsta Musijaka
Ukrianas presē izskanējušas ziņas, ka Janukovičs tuvākajā laikā gatavojas nākt klajā ar uzrunu tautai.
Taču kā paziņojis Arsēnijs Jaceņuks, sarunu laiks ir pagājis un tagad gan ASV, gan Eiropas Valstīm vajadzētu vairāk domāt par to, ka pret Janukoviča režīma amatpersonām, kuras atbildīgas par vardarbību Kijevas centrā, būtu jāievieš sankcijas.
Tas varētu būt tāds kā Magņitska saraksts, kas paredz gan ekonomiskās, gan ceļošanas sankcijas. Taču līdz šim ne ASV, ne Eiropa šādu iespēju nav izskatījušas.