Sadaļas Sadaļas

Aktuāli

LTRK prezidents Aigars Rostovskis par nodokļu reformu

Aktuāli

Latvijas valsts simtgades biroja pārstāve Linda Pastare par simtgades dižkoku meklēšanu

Opozīcija bažīga par Makrona partijas vadīto Francijas Nacionālo asambleju

Opozīcija bažījas par demokrātijas mazināšanos Francijas jaunajā parlamentā

Otrdien, 27.jūnijā, savu pirmo sesiju atklās jaunievēlētā Francijas Nacionālā asambleja. Pēc Francijas prezidenta Emanuel Makrona vadītās partijas „Uz priekšu, Republika” uzvaras vēlēšanās parlamentā darbu sāks ļoti liels skaits politisko jaunpienācēju. Opozīcijas pārstāvji brīdina, ka tas ļaus prezidentam bez debatēm virzīt vairākas pretrunīgi vērtētas reformas, tostarp darba tirgus reformu. Citi eksperti norāda, ka gan jaunajam parlamentam, gan prezidentam nopietni būs jāpierāda savas politiskās spējas.

Francijas parlamenta vēlēšanu priekšvēlēšanu kampaņas laikā jaunievēlētais Francijas prezidents Emanuels Makrons solīja valsts politiskās vides atjaunināšanu un politiskās morāles ieviešanu. Iegūtais 308 deputātu vietu vairākums no 577 parlamenta vietām ir viesis daudzos cerību, ka Makrona dotie solījumi tiešām varētu piepildīties.

Kā norāda daži preses izdevumi, jaunajā Francijas parlamentā tomēr nebūs padomju laikiem raksturīga milzīga vienas partijas pārsvara, bet vairākums būs pietiekams, lai prezidentam būtu daudz vieglāk īstenot dzīvē iecerētās un vēlētājiem solītās reformas.

Taču tā kā trīs ceturtdaļas no jaunā parlamenta locekļiem ir politikā nepieredzējuši, rodas šaubas par patiesi demokrātisku politisko procesu.

Par to brīdina arī kanāla „France 24” komentētājs Marks Perelmans: “Prezidents Francijā institucionāli jau tā ir ļoti spēcīgs. Ja jums parlamentā ir tik liels vairākums, šī sajūta vēl vairāk palielinās. Ja jums ir jauns un nepieredzējis parlaments, šim cilvēkiem tiks norādīts, kas viņiem jādara. To darīs cilvēks, kuru dēļ viņi vispār ir ievēlēti. Un tas ir Emanuels Makrons. Tikai viņa dēļ viņi ir ievēlēti, tāpēc kaut ko viņam noteikti ir parādā.”

Jau pēcvēlēšanu laikā ir izskanējušas ziņas, ka Emanuels Makrons daudzu lēmumu pieņemšanā, īpaši runājot par pretrunīgi vērtēto darba tirgus reformu, varētu izmantot savus prezidenta dekrētus, tādējādi apejot parlamentāro diskusiju procedūras.

Makrona partijas biedrs Romēns Dipeirī, kurš vada kustību „Juristi kustībā”, šādām bažām pamatu neredz: “Tas ir daudz ātrāks veids, kā panākt reformas ieviešanu, jo nav nepieciešams sarežģītais likuma pieņemšanas process abās parlamenta palātās. Taču parlamentā notiek debates, lai pilnvarotu valdību rīkoties. Starp valdību un arodbiedrībām notiks kopumā 48 tikšanās, kuru laikā tiks iziets cauri reformai, tāpēc ir ļoti daudz vietas debatēm.”

Opozīcijas pārstāvji gan šādam viedoklim nepiekrīt, norādot, ka

prezidentam un viņa partijai līdz šim ir trūcis pietiekami daudz skaidrojumu par viņa plānoto politiku.

Bijušais Nacionālās asamblejas deputāts no līdz šim valdošās Sociālistu partijas Boriss Žamē Furnjērs uzskata, ka, sākoties reālajam lēmumu pieņemšanas procesam, iedzīvotāju viedoklis par jauno varu varētu strauji mainīties. “Šādas 48 tikšanās ir nepieciešamas, jo Makrons runāja par darba reformu, taču neiedziļinājās detaļās. Kad cilvēki sapratīs, ka šī reforma pārkāpj viņu tiesības, ka tā apdraud viņu pašreizējās darbavietas, es domāju, viņu viedoklis par Makronu mainīsies. Gan šajā, gan daudzos citos jautājumos,” norāda Furnjērs.

To, cik veiksmīgi darbosies jaunais parlaments, rādīs jau tuvākie mēneši. Jaunais parlamenta sasaukums ir gados daudz jaunāks un tajā ir arī daudz vairāk sieviešu, no kuru vidus, iespējams, jau pirmdien varētu tikt izvēlēta arī nākamā parlamenta prezidente. Katrā gadījumā jaunievēlētie deputāti jau ir izgājuši pirmo sagatavošanas kursu.

Taču tas, cik veiksmīgi darbosies jaunais Francijas parlaments, ļoti lielā mērā būs atkarīgs arī no paša Emanuela Makrona, kuru atsevišķi ārvalstu preses izdevumi jau pielīdzina karalim Luijam XIV vai arī dēvē par romiešu dievu Jupiteru. Citi sāk salīdzināt Makronu ar Šarlu de Golu, kurš pēc vairākām vājām valdībām centās sakoncentrēt varu prezidenta rokās.

Izdevuma “Politico Europe” komentētājs Pjērs Briansons brīdina, ka prezidentam šāds tēls var izrādīties izaicinošs: “Viņam var būt grūtības ar tā saukto Jupitera stāju, kuru viņš ir ieņēmis, kad prezidents dodas savā Olimpa kalnā, atstājot premjerministru, ministrus un deputātus tikt galā ar pasaulīgajām lietām. Francijas sistēmā cilvēki ievēl prezidentu, jā – lai viņš simboliski būtu republikas karalis, bet arī, lai viņš spētu sasmērēt rokas un darīt reālas lietas, kad rodas grūtības.

Pašlaik visai atsvešinātais prezidents vienā brīdī būs spiests nokāpt no sava Olimpa, un tad mēs redzēsim, vai viņam ir reālas politiskas iemaņas.”

Šajās dienās kļuvis zināms, ka Emanuels Makrons, iespējams, gatavojas spert vēl kādu visai neierastu soli, proti, uzrunāt abu parlamenta palātu deputātus Versaļas pilī. Parasti šādas uzrunas bijušo karaļu pilī tiek rīkotas, lai informētu par izmaiņām konstitūcijā vai kādām nozīmīgām prezidenta uzrunām. Nikolā Sarkozī šādu iespēju izmantoja globālās finanšu krīzes augstākajā punktā, bet Fransuā Olands – 2015.gada novembrī pēc islāmistu uzbrukumiem Parīzei. Makrona runa varētu notikt jūlija sākumā, un tajā prezidents varētu skaidrāk iezīmēt, kāda būs Francijas turpmākā politiskā virzība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt