Paziņojot par Nobela miera prēmijas piešķiršanu Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai, Norvēģijas Nobela komitejas vadītājs Tūrbjerns Jaglands īpaši izcēlis šīs organizācijas lomu, cenšoties panākt pilnīgu ķīmisko ieroču likvidēšanu visā pasaulē. Nobela komiteja atgādina, ka ķīmiskie ieroči visplašāk tika izmantoti pirmajā un otrajā pasaules karā, taču arī pēc tam tos pielietojuši gan teroristi, gan valstis. 1992. un 1993. gadā tika izstrādāta konvencija, kas ne tikai aizliedz izmantot, bet arī izgatavot un uzglabāt šāda veida ieročus. Kopš 1997. gada, kad šī konvencija stājās spēkā, Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija, izmantojot dažādus līdzekļus, ir mēģinājusi panākt konvencijas ieviešanu. Turpina, Tūrbjerns Jaglands:
„Līdz šim konvencijai ir pievienojušās 189 valstis. Pateicoties organizācijas darbam, ķīmiskie ieroči starptautiskajos likumos ir kļuvuši par tabu. Nesenie notikumi Sīrijā, kur ķīmiskie ieroči atkal tika izmantoti, ir pastiprinājuši nepieciešamību tikt galā ar šādiem ieročiem. Dažas valstis joprojām nav pievienojušās Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai, dažas no tām nav ievērojušas 2012. gada aprīļa termiņu, lai iznīcinātu savus arsenālus. Tas īpaši attiecas uz Savienotajām Valstīm un Krieviju. Ar šo balvu Nobela komiteja vēlas sniegt arī savu ieguldījumu ķīmisko ieroču iznīcināšanā."
Organizācijas inspektori pagājušajā nedēļā sāka darbu Sīrijā, lai iznīcinātu valsts ķīmisko ieroču arsenālu. Jaglands uzvēra, ka tas nav primārais iemesls Miera prēmijas pasniegšanai, bet gan organizācijas līdzšinējie centieni.
Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija 16 gadu darbības laikā iznīcinājusi gandrīz 80% no pasaules ķīmiskajiem ieročiem. Atlikušajiem 20% tagad klāt nācis arī Sīrijas arsenāls, kuru plānots likvidēt līdz nākamā gada vidum. Pateicības runā par piešķirto Nobela prēmiju organizācijas ģenerāldirektors Ahmets Uzumču norādīja, ka tas ir liels uzmundrinājums inspektoriem viņu sarežģītajā darbā.
„Es esmu ļoti pagodināts! Šo balvu es uztveru kā atzinību par mūsu organizācijas ieguldījumu starptautiskā miera un drošības vairošanā pēdējos 16 gados. Tā ir atzinība arī visām valstīm un iesaistītajām pusēm par viņu apņēmību, kā arī atzinība mūsu personālam, kurš pašlaik ir izvietots Sīrijā. Šī balva ir ļoti nozīmīga un tā iedrošinās mūsu darbiniekus, kas dara ļoti drosmīgu darbu, lai izpildītu savu mandātu."
Nobela komitejas lēmums bija negaidīts. Daudzi gaidīja, ka no vairāk nekā 250 pretendentiem Miera prēmiju piešķirs pakistāniešu pusaudzei Malalai Jusafzajai, kuru talibi pērn sašāva galvā par viņas izvērsto kampaņu par meiteņu tiesībām uz izglītību. Viņa izdzīvoja, un turpina iesākto darbu. Malala Jusufzaja ceturtdien ieguva Eiropas Parlamenta prestižo Saharova balvu. Nobela komitejas vadītājs Jalgands norādīja, ka viņa ir „izcila sieviete", bet šoreiz prēmiju ieguva Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija. Arī 16 gadus vecā Jusufzaja intervijā CNN atzinusi, ka Miera prēmijas saņemšana tik agrā vecumā varētu būt priekšlaicīga.
