“Daīš” – apzīmējums teroristiskajam grupējumam, kas Rietumu pasaulē sevi dēvē par “Islāma valsti”. Apzīmējumam izmantota abreviatūru arābu valodā.
Pēc teroraktiem Parīzē eksperti un amatpersonas mudināja attiekties no apzīmējuma “Islāma valsts” un lietot “Daīš”, parādot, ka teroristi pat nosaukumā nedrīkst izvirzīt pretenzijas ne uz kādu valstisku formējumu.
“Teroristi domā, ka brīvās sabiedrības ietekmēs šis terors, taču tā nebūs. Francija ir pārvarējusi ne vienu vien pārbaudījumu. Tā joprojām ir šeit, sveika un vesela, bet tie, kuri centušies Franciju izaicināt, ir kļuvuši par vēstures neveiksminiekiem,” paziņoja Olands.
“Tā arī būs šoreiz. Francijas tauta ir kvēla, varonīga un drošsirdīga. Tā nepadodas. Kad kādu no tās bērniem gulda zemē, tā paceļas. Tie, kuri gribēja nogalināt, mērķtiecīgi šaujot uz neapbruņotu pūli, ir gļēvuļi. Mēs neesam iesaistīti nekādā civilizāciju karā, jo šie slepkavas nepārstāv nevienu. Mēs esam iesaistīti karā ar džihādistu teroristiem, kuri apdraud visu pasauli, ne tikai Franciju,” uzsvēra Francijas prezidents.
Francijas prezidents uzrunāja Francijas parlamenta deputātus, paziņojot, ka Francija atrodas karastāvoklī.
Pēc Olanda vārdiem, draudi ir radīti visai starptautiskajai sabiedrībai, tāpēc viņš ir aicinājis sasaukt ANO Drošības padomes sēdi, lai pieņemtu deklarāciju, kas atļautu uzsākt kopēju darbību pret grupējumu “Daīš”. Francija kategoriski atsakās saukt šos teroristus par “Islāma valsti”, jo šādiem uzbrukumiem neesot nekāda sakara ar islāmu un musulmaņiem to tradicionālajā izpratnē.
Olands savā uzrunā arī paudis pārliecību, ka nekādi terora akti neapturēs Francijas cīņu pret noziedzību un terorismu, bet gan tieši pretēji – radīs vēl lielāku motivāciju. Šajā situācijā nav runa par “Daīš” darbības ierobežošanu, bet gan par pilnīgu iznīcināšanu. Lai to sasniegtu, Francija turpinās uzlidojumus teroristu pozīcijām Sīrijā un pastiprinās savu klātbūtni Tuvo Austrumu reģionā.
Bet tam nepieciešams atbalsts un, pēc Olanda vārdiem, jārunā par unikālu koalīciju, kurā varētu apvienoties Francija, ASV un arī Krievija, kuras visas jau tagad īsteno savas bruņotās operācijas Sīrijā.
Olands ir gatavs tuvāko dienu laikā tikties gan ar ASV prezidentu baraku Obamu, gan ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Viņš ir gatavs runāt arī ar Irānu, Turciju, Libānu un Jordāniju, jo arī to atbalsts ir svarīgs, kaut vai šo pašu valstu drošības dēļ.
Runājot par Eiropas Savienību, Olands pieminējis Eiropas Savienības līguma 47.punktu, kas gadījumā, ja viena no valstīm ir pakļauta apdraudējumam, liek pārējām izrādīt savu solidaritāti, sniedzot palīdzību.
Diplomātiskie avoti izdevumam "Telegraph” apstiprinājuši, ka Francija šonedēļ gatavojoties arī aicināt uz laiku apturēt Šengenas atvērto robežu principu, rosinot Eiropas Savienības dalībvalstis atjaunot personu pārbaudes uz Eiropas iekšējām robežām.
Visticamāk, ka šāds ierosinājums varētu izskanēt šo piektdien Briselē gaidāmajā Eiropas Savienības iekšlietu ministru ārkārtas tikšanās laikā. Avoti norādījuši, ka pagaidām ir pāragri teikt, vai Francijas piedāvājums būs īslaicīgs, vai arī ieviestie pasākumi turpināsies nenoteiktu laiku.
Francija arī vēlas, lai tiktu apstiprināta pretrunīgi vērtētā pasažieru vārdu ierakstu sistēma, kas apkopotu lidmašīnu, vilcienu un kuģu pasažieru datus. Datu aizsardzības lobiji gan norāda, ka tik plaša informācijas apkopošana būtu pretrunā ar Lisabonas līgumu.
Francijas galēji labējās Nacionālās frontes līdere Marine Lepēna ir pieprasījusi nekavējoties pārtraukt jaunu imigrantu uzņemšanu Francijā.
Izdevums “The Wall Street Journal” norāda, ka uzbrukumi Parīzē un iespējamais terora akts Krievijas pasažieru aviolainerī virs Ēģiptes varētu radīt stratēģiskas pārmaiņas starptautisko spēku darbībās Sīrijā. Pēdējā laikā daudz tiek runāts arī par NATO piektā paragrāfa aktivizēšanu, kas nosaka, ka uzbrukums vienai valstij ir uzskatāms par uzbrukumu visām alianses dalībvalstīm. Līdz šim šis punkts ir iedarbināts tikai vienreiz – pēc 11.septembra terora aktiem ASV, ļaujot NATO vadītajai koalīcijai izvērst plašu kampaņu pret grupējumu „Al Qaeda” Afganistānā.
Tajā pašā laikā, parādot, ka terorisms Franciju nespēj iebiedēt, sabiedriskā dzīve Francijā lēnām atgriežas ikdienas ritmā.
VIDEO: No Parīzes ziņo LTV korespondente Viktorija Terentjeva:
Jau vēstīts, ka piektdienas vakarā Parīzi satricināja teroraktu vilnis – sešos atsevišķos uzbrukumos stadionam, klubam “Bataclan” un bāriem un restorāniem nogalināti 132 cilvēki, tai skaitā arī daudzu citu valstu pilsoņi. Ievainoti aptuveni 350 cilvēki.
Latvijas valstspiederīgie teroraktos nav cietuši.
Izmeklētāji noskaidroja, ka uzbrukumus īstenoja trīs savstarpēji saistīti un koordinēti grupējumi, tie gatavoti ārvalstīs ar atbalstu no personām Francijā un Beļģijā. Atbildību par uzbrukumiem uzņēmies grupējums “Islāma valsts”.
Līdz šim izskanējis, ka septiņi teroristi uzspridzinājušies vai nogalināti, bet viens, iespējams, izdzīvojis un ir izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Pie diviem teroristiem atrastas Sīrijas pases, un viens šādas pases turētājs ES ieradies ar bēgļu plūsmu caur Grieķiju, arī otrs reģistrēts Grieķijā. Vēl divi uzbrucēji ir brāļi, Francijas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvojuši Beļģijā. Izskanēja arī ziņas, ka pie diviem pašnāvniekiem atrastas viltotas Turcijas pases.
Saistībā ar uzbrukumiem plaši reidi notika Briselē, kur aizturēti septiņi cilvēki.
Daudzu pasaules valstu līderi pauduši nosodījumu teroraktiem Parīzē un apņēmību stiprināt cīņu ar "Islāma valsti" jeb "Daīš".
