Pēc piektdien, 6.februārī, Maskavā notikušajām sarunām par Ukrainas konflikta izbeigšanu, 7.februārī ar lielu nepacietību Minhenes drošības konferencē tika gaidīta gan Vācijas kancleres Angelas Merkeles, gan Francijas prezidenta Fransuā Olanda ierašanās. Galvenokārt jau tāpēc, lai uzzinātu, vai jaunā miera iniciatīva Ukrainas konflikta atrisināšanai var sniegt kaut kādas garantijas par krīzes drīzu atrisinājumu.
Savā uzrunā Angela Merkele paziņoja, ka, no vienas puses, Eiropa vēlas veidot kopīgu drošības telpu ar Krieviju, nevis pret to. No otras puses, Krievija ir pārkāpusi pašreizējo kārtību un mierīgas valstu līdzāspastāvēšanas principus. Pēc kancleres vārdiem, Krievijas darbības ir pretrunā ar tās starptautiskajām saistībām, tostarp Budapeštas memoranda ietvaros, kas paredzēja Ukrainas atteikšanos no kodolieročiem apmaiņā pret tās teritoriālās vienotības garantēšanu. Merkele paudusi pārliecību, ka pašreizējo konfliktu Ukrainā noteikti nav iespējams atrisināt militārā ceļā, taču arī Maskavā notikušās miera sarunas nevieš pilnīgu pārliecību par sarunu veiksmīgu iznākumu. Taču jebkurā gadījumā Eiropas valstu robežu izmainīšana ar spēku 21.gadsimtā neesot pieņemama.
Līdzīgu viedokli paudis arī Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš atzinis, ka viņa un Merkeles iniciatīva ir viena no pēdējām iespējām atrisināt ieilgušo krīzi. Ja ilgtermiņa vienošanos par Ukrainas krīzes atrisinājumu neizdosies panākt, tad scenārijs esot saprotams - tas esot karš.
6.februārī notikušās sarunas un situāciju Ukrainā sestdien, 7.februārī, komentējis arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kurš atzinis, ka pašlaik vēl kara pret Krieviju nav, taču tiekot darīts viss iespējamais, lai kavētu Krievijas attīstību ar visiem iespējamiem līdzekļiem. Uzstājoties ar runu Krievijas neatkarīgo arodbiedrību kongresā, Putins uzsvēris, ka pašlaik var novērot mēģinājumus iesaldēt pēc PSRS sabrukuma izveidojušos kārtību, kurā ir viens izteikts līderis, proti, ASV. Šis līderis tāds arī vēloties palikt, uzskatot, ka viņam ir atļauts viss, bet pārējiem tikai tas, ko viņiem atļaus un kas būs līdera interesēs. Šādu kārtību Krievija noteikti nepieņemšot un pusokupācijā dzīvot netaisoties, taču ar nevienu karot arī tā negrasoties, bet gan vēloties sadarboties.
Putina teikto faktiski atbalstījis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, kurš Minhenes drošības konferences laikā aicināja no jauna apstiprināt starptautiskās vienošanās, vienlaicīgi apsūdzot ASV un NATO starptautiskās drošības sistēmas graušanā, tostarp Eiropā. Pēc Lavrova vārdiem, NATO vēlas panākt, lai drošība būtu nelīdzena un tas ir pretrunā solījumiem, ko savulaik devuši Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas valstu līderi. Krievijas ārlietu resora vadītājs arī paudis viedokli, ka uz ANO nolikumu un Helsinku principiem balstīto Eiropas drošības konstrukciju grauj ASV ar saviem sabiedrotajiem, jo jebkādiem mēģinājumiem izmainīt stratēģisko stabilitāti sekojot pretpasākumi. Runājot par situāciju Ukrainā, Lavrovs norādījis, ka vispirms vienošanās jāpanāk Ukrainas centrālajai varai un pašpasludināto republiku kaujiniekiem, bet pēc tam arī Krievija ir gatava būt starp tām valstīm, kas nodrošinās šādu vienošanos ievērošanu.
