Olands arī skaidroja, kas ir tas, ko vēlas Vladimirs Putins, un ko - Rietumvalstis. Viņš arī apstiprināja, ka nākamnedēļ paredzētas četrpusējas sarunas ar Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderu piedalīšanos.
Olands, kurš ar Putinu personīgi tikās decembrī, cer panākt progresu Ukrainas krīzes atrisināšanā nākamnedēļ. 15. janvārī Kazahstānas galvaspilsētā paredzēta augsta līmeņa četrotnes tikšanās. Sarunās Astanā paredzēts piedalīties Ukrainas prezidentam Petro Porošenko, Putinam, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei un pašam Olandam.
Olands pirmdien sniedza divu stundu garu interviju Francijas radiostacijā „France Inter”, kuras laikā viņam nācās atbildēt uz jautājumiem par dažādām tēmām un neizbēgami - arī par Krievijas un Ukrainas konfliktu.
Žurnālists Francijas prezidentam uzdeva tiešu jautājumu - ko vēlas Putins? Olands atbildi sāka ar to, ko Krievijas prezidents nevēlas.
„Putins nevēlas anektēt Ukrainas austrumus. Esmu par to drošs. Viņš man to pateica. Tas, ko viņš vēlas - viņš vēlas būt ietekmīgs. Putins vēlas, lai Ukraina nepievienotos NATO nometnei. Viņš nevēlas, lai pie Krievijas robežām būtu militāra klātbūtne. Tas, ko mēs vēlamies no Putina, ir, lai viņš ciena Ukrainas teritoriālo vienotību. Mēs vēlamies, lai viņš vairs neatbalsta separātistus,” teica Olands.
Francijas prezidents norādīja, ka Eiropai vajadzētu ar Putinu atstāt atvērtas komunikāciju līnijas. Tomēr Krievijas prezidentam arī „jāzina, kur apstāties.” Francijas prezidents piebilda, ka Putins jau „samaksājis pietiekami augstu cenu” par savu rīcību Ukrainas austrumos.
Sankcijas pret Krieviju tika noteiktas pēc Krimas aneksijas, Maskavai sniedzot atbalstu prokremliskajiem separātistiem Ukrainas austrumos.
Olands brīdināja, ka, ja „Krievijā ir krīze,” tas var kaitēt arī Eiropai. Viņš atzina, ka atbalsta sankciju atcelšanu, bet ar vienu noteikumu. „Es domāju, ka ekonomiskās sankcijas ir jāaptur. Tās jāatceļ, ja tiks panākts progress. Ja progresa nebūs, sankcijas paliks,” piebilda Francijas līderis.
Cik nozīmīgs un kāds tieši progress būtu jāpanāk, Olands gan neprecizēja. Bet viņš norādīja, ka uz Astanas sarunām nākamnedēļ dosies „tikai ar vienu nosacījumu, ka tiks panākts jauns progress.” Bet, „ja tikšanās un sarunas notiek bez progresa, tās nav tā vērtas,” piebilda Olands.
Ukrainas krīzes dēļ Parīze uz nenoteiktu laiku atcēlusi divu karakuģu „Mistral” piegādi Krievijai, no kuriem viens jau ir gatavs. Ekonomiskās grūtībās nonākušajai Francijai līguma pārkāpšana var izmaksāt vairāk nekā vienu miljardu eiro sodanaudā.
Savukārt Vācijas ekonomikas ministrs un vicekanclers Zigmārs Gabriels izteicies, ka jauni ierobežojumi var vēl vairāk destabilizēt situāciju un izraisīt Krievijā haosu. Pēc viņa vārdiem, sankciju mērķis ir pamudināt Krieviju atgriezties pie sarunu galda, nevis nospiest to uz ceļiem, kas var izprovocēt daudz bīstamāku situāciju visiem Eiropā.
