Mejas pirmā vizīte Parīzē aizritēja apmainoties ar komplimentiem. Politikas vērotāji uzsver, ka politiskais haoss Londonā, šķiet, ir mazinājis Francijas valdošo politiķu vēlmi uztaisīt paraugprāvu no Apvienotās Karalistes izstāšanās procesa, lai mazinātu vietējo eiroskeptiķu popularitāti.
Lai gan stāvot Elizejas pilī blakus Mejai, Olands mudināja ekonomikas stabilitātes vārdā uzsākt izstāšanās sarunas pēc iespējas ātrāk, viņš tomēr atzina, ka Londonai tiešām varētu būt nepieciešams zināms laiks, lai sagatavotos. “Lielbritānija ir pieņēmusi lēmumu referendumā un vēlas izstāties no ES. Tas ir viņu lēmums un viņu atbildība. Mēs respektējam šo lēmumu un vēlamies uzsākt sarunas par turpmākajām attiecībām starp Lielbritāniju un ES tiklīdz tas būs iespējams,” sacīja Olands.
„Skatoties no Francijas viedokļa, jo ātrāk, jo labāk. Nebūs nekādu neformālu sarunu pirms oficiālajām sarunām. Tomēr mēs varam sagatavoties oficiālo sarunu uzsākšanai un saprotam, ka jūsu nesen izveidotajai valdībai tam ir nepieciešams zināms laiks. Tomēr es gribētu atkārtot, ka visu interesēs būtu uzsākt sarunas pēc iespējas ātrāk,” norādīja Olands.
Meja savu uzstāšanos uzsāka ar dažiem vārdiem franču valodā.
Vēlāk jau angliski viņa akcentēja, ka migrācijas ierobežošana būs viens no svarīgākajiem tematiem turpmākajās sarunās. Tomēr abas puses atzina, ka vēlas saglabāt esošo vienošanos, kas nosaka, ka britu robežsargi veic kontroli Francijā vēl pirms ceļotāji ir iekāpuši vilcienā vai uz prāmja klāja. Francijas robežsargi to pašu dara Lielbritānijā. “Nobalsojot par izstāšanos no ES vēlētāji deva skaidru signālu, ka viņi vēlas, lai Lielbritānija ierobežotu iebraucēju skaitu no pārējām Eiropas valstīm. Šis būs viens no sarunu jautājumiem. Bet mums tāpat ir jāpanāk laba vienošanās par preču un pakalpojumu tirdzniecību. Es domāju, ka tas ir būtiski ne tikai mūsu valstij, bet arī pārējiem ES,” teica Meja.
Viņa Parīzē ieradās no Berlīnes, kur dienu iepriekš viņa tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Arī tur jaunā Lielbritānijas valdības vadītāja ir saņēmusi līdzīgu vēstījumu.
Tikmēr Polijas, Ungārijas, Čehijas un Slovākijas pārstāvji, kas veidi tā dēvēto Višegradas grupu, šajās dienās ir izplatījuši paziņojumu ar aicinājumu uzsākt arī sarunas par nopietnām ES reformām. Tām būtu jānotiek līdztekus sarunām par Apvienotās Karalistes izstāšanās nosacījumiem. Jāsaka, ka arī vairākas citas grupas iepriekš ir norādījušas uz nepieciešamību veikt tāda vai cita veida pārmaiņas ES uzbūvē.
Meja trešdien, 20.jūlijā viesojās Vācijā, kur tikās ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli. Pēc šīs sarunas Merkele pavēstīja, ka Lielbritānija šogad vēl nesāks sarunas tās izstāšanos no ES.
Savukārt vēl ceturtdien, 21.jūlijā Francijas prezidents Fransuā Olands uzsvēra, ka Lielbritānijas pieeja ES tirgum ir iespējama, tikai pastāvot brīvai ES darbaspēka kustībai arī Apvienotajā Karalistē.
Aizbildinoties ar gaidāmajām smagajām sarunām, Londona paziņojusi, ka atsakās no Eiropas Savienības rotējošās prezidentūras, kuru tai bija jāuzņemas nākamā gada otrajā pusē. Britiem izkrītot no saraksta, tagad prezidentūras pārcelsies par vienu uz priekšu, un tas nozīmē, ka Igaunija būs prezidējošā valsts nevis 2018.gada sākumā, bet gan pusgadu ātrāk – nākamā gada otrajā pusē.
Jau vēsts, ka Lielbritānija lēmumu atteikties no prezidentūras pieņēma pēc tam, kad 23. jūnijā referendumā par turpmākajām attiecībām ar Eiropas Savienību vairums tā dalībnieku nobalsoja par aiziešanu no bloka.
