Valdības sēdē par godu sociālistu prezdienta valdīšanas pirmajam gadam, Olands bija šķietami labā noskaņojumā. Taču socioloģiskās aptaujas liecina, ka optimistiskam smaidam diez vai ir iemels – Olanda politiskais reitings noslīdējis līdz zemākajam līmenim Francijas Piektās republikas vēsturē, bet bezdarbs – sasniedzis augstāko atzīmi pēdējos 16 gados.
Pirms gada Olandu iesauca par Mesjē Normālo. Viņš bija piezemēts kontrasts ar skandāliem apvītajam labējam prezidentam Nikolā Sarkozī. Tagad, gadu vēlāk žurnāls „L'express” prezidentu nodēvējis par mesjē Nespējīgo, un Francijas iedzīvotāju vidū šī iesauka pašlaik šķiet krietni vien populārāka.
Turklāt saudzīgi pret prezidentu pašlaik nav arī kreisi orientētā prese, kas parasti atklāti atbalsta sociālistus. „Liberacion” atzīst, ka Olands pašlaik ir viens pats – Francija ir dziļā politiskā, ekonomiskā, sociālā un morālā krīzē, un Olandam nav izdevies iekarot savu tautiešu uzticību.
Nedēļas nogalē tas atspoguļojās arī Parīzes ielās, kurās šoreiz izgāja viņa tradicionālie politiskie atbalstītāji. Daudzi no viņiem norādīja, ka viņš izpildījis tikai vienu politisko solījumu – legalizējis viendzimuma laulības, pret ko savukārt iepriekš aktīvi protestēja daudzi labēji noskaņotie francūži. Savukārt visi solījumi iedzīvotāju labklājības līmeņa uzlabošanai tā arī nav materializējušies:
„Mēs balsojām par Fransuā Olandu pirms gada un mūs apmānīja. Viņš deva daudz solījumu, taču nevienu no tiem nepildīja. Vienīgo, ko izpildīja, ir laulāšanās atļaušanu visiem, un tas ir labi, bet bija arī daudzas citas lietas. Tāpēc mēs jūtamies nodoti. Man personīgi šķiet, ka Olands un sociālistu partija ir nodevuši strādnieku šķiru,” saka Parīzē dzīvojošs sociālists Fabriss Duī.
Viņam piebalso Londonā dzīvojoša sociāliste Tatjana Jarzabeka. „Viņi rīkojas vēl sliktāk, nekā iepriekšējā konservatīvā valdība. Sociālisti gada laikā nogriezuši 60 miljardus eiro, bet Sarkozī nogrieza tikai 18 miljardus eiro piecos gados. Tāpēc esmu vīlusies, jo tas nav nekas tāds, ko es sagaidīju no kreisi noskaņotas valdības,” pauž Jarzabeka.
Francijas prezidents nonācis neapskaužamā situācijā – labējie spēki viņu vaino uzņēmējdarbības bremzēšanā un tā jau lielā nodokļu sloga nesamērīgā palielināšanā, kreisie viņu vaino nespējā pasargāt neaizsargātākos iedzīvotājus no ekonomiskajām problēmām. Abas politiskās frontes kopīgi nav apmierinātas ar taupības pasākumiem. Turklāt nevar arī teikt, ka tie pašlaik strādā – Eiropas Komisija, piemēram, prognozē ka šogad Francija atkārtoti ieslīgs recesijā. Arī deficīts, visticamāk, būs augstāks, nekā Olands solīja pirms gada.
Tomēr tajā pašā laikā - Francijas prezidentam dots gana ilgs laiks, lai mēģinātu sabiedrības viedokļa kausus atkal nosvērt par labu sev un savai partijai, jo nākamās prezidenta vēlēšanas Francijā plānotas tikai 2017. gadā.
