Septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās Šolca pārstāvētā Sociāldemokrātiskā partija apsteidza līdzšinējās kancleres Merkeles Kristīgo demokrātu savienību.
Merkele bija Vācijas valdības vadītāja 16 gadus un 16 dienas; viņai tikai nedaudz pietrūka, lai pārspētu sava politiskā krusttēva Helmūta Kola rekordu kā ilgākajai valdības vadītājai pēckara Vācijas vēsturē.
Bundestāga deputāti trešdien ar 395 balsīm par un 303 balsīm pret apstiprināja Šolcu kanclera amatā.
“Protams, tās ir lielas kurpes, kurās Šolcam tagad jāiekāpj. Nesenā politiķu reitingā noskaidrojām, ka Merkelei, kā jau daudzus mēnešus, atkal bija augstākais sabiedrības uzticības līmenis. Šolcam būs vajadzīgs ilgs laiks, lai sasniegtu šādu uzticības līmeni," atzīst socioloģisko pētījumu centra “Forsa”analītiķis Pēters Matušeks.
Luksofora koalīcija
Šolcs vadīs koalīcijas valdību, kurā līdz ar sociāldemokrātiem darbosies arī Vācijas ''zaļie'' un brīvie demokrāti. Partiju krāsu dēļ šī koalīcija iesaukta par "luksofora koalīciju".
"Valdības ir domātas, lai kalpotu par sākumu kaut kam jaunam, kaut kam, kas ved mūs nākotnē. Tas, ka šīs trīs partijas kopā centīsies panākt lielāku progresu mūsu valstij, ir kaut kas ļoti, ļoti īpašs. Un tieši to mūsu kopīgā valdība centīsies panākt," teica Šolcs.
Šolcs līdz šim bija Vācijas finanšu ministrs, bet tagad šajā postenī viņu nomainīs brīvo demokrātu līderis Kristians Lindners. Vācijas ārlietu ministres amats uzticēts zaļo līderei Annalēnai Bērbokai. Viņa būs pirmā sieviete šajā postenī.
Sieviete pirmoreiz ieņems arī iekšlietu ministra posteni, šim amatam izvirzīta sociāldemokrāte Nensija Fēzere. Arī Aizsardzības ministrijas vadība būs sievietes rokās, jo šim postenim nominēta sociāldemokrāte Kristīne Lambrehta. No sociāldemokrātiem izvirzīts arī nākamais Vācijas veselības ministrs Karls Lauterbahs.
Sociāldemokrātiem valdībā būs astoņi posteņi, ''zaļie'' vadīs piecas ministrijas, bet brīvo demokrātu vadībā darbosies četras ministrijas.
Lai arī Šolcs un viņa līdzgaitnieki ir solījuši turpināt Merkeles aizsākto kursu, tiek uzsvērts, ka jaunā valdība mēģinās panākt, lai Vācija būtu vēl ''zaļāka'' un vēl taisnīgāka.
Vispirms jāķeras pie cīņas ar Covid-19 pandēmiju
Koalīcijas vienošanās paredz, ka no 2023. gada Vācija atjaunos konstitūcijā noteiktos valsts parāda ierobežojumus, bet līdz 2030. gadam atteiksies no ogļu izmantošanas enerģijas ražošanā. Nākamā valdība arī plāno legalizēt marihuānas lietošanu.
Jaunā valdība sola, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 12 eiro stundā. Dzīvokļu izīrētājiem būs aizliegts paaugstināt īres maksu vairāk nekā par 11% trīs gadu laikā. Savukārt vecums, no kura vācieši drīkstēs balsot parlamenta vēlēšanās, tiks samazināts no 18 uz 16 gadiem.
Jaunās valdības viens no pirmajiem uzdevumiem būs samazināt saslimstību ar Covid-19, kas ir sasniegusi rekordlielus apmērus, radot noslodzi veselības aprūpes sistēmai.
Turpinās atbalstīt Ukrainu
Šolcs uzsvēris, ka ārpolitikas jomā jaunās valdības politikas stūrakmeņi būs draudzība ar Franciju un sadarbība ar ASV, kā arī "suverēna Eiropa".
Daudziem ir radies jautājums par to, kāda būs jaunās valdības attieksme pret pretrunīgi vērtēto gāzesvadu "Nord Stream 2". No ASV puses izskanējis aicinājums apturēt gāzesvada darbību, ja Krievija izlemtu uzsākt militāru agresiju pret Ukrainu.
“Protams, tāpat kā visi Eiropā, ASV un daudzi citi, arī mēs, Vācija, esam ļoti nobažījušies par karaspēka pārvietošanos pie Ukrainas robežas.
Tāpēc ļoti skaidri jāpasaka, ka draudi Ukrainai – tā būtu nepieņemama situācija. Un tāda ir Eiropas Savienības un mūsu kopējā nostāja šajā jautājumā. Mēs to pasakām ļoti skaidri," uzsvēris Šolcs.
Vācijas ārlietu ministres vietnieks sociāldemokrāts Nīls Annens uzsver, ka pagaidām ar spekulācijām nav vērts aizrauties, taču Vācijas atbalsts Ukrainai arī turpmāk būs nemainīgs.
"Mēs esam atbalstījuši Ukrainas institūcijas kopš demokrātiskās vēstures pirmās dienas. Mēs esam gadiem snieguši finansiālo atbalstu. Tagad mēs veidojam zaļo fondu Ukrainai, kas atvērs ceļu uz zaļās enerģijas nākotni un, cerams, ļaus tuvāko gadu laikā Ukrainai izveidot arī ūdeņraža industriju," norāda Annens.
"Notiek arī aktīvs diplomātiskais darbs, un viens no piemēriem ir arī Normandijas formāts, un es ceru, ka jaunā ārlietu ministre Annalēna Bērboka turpinās šo diplomātiju. Mūsu bijušajai kanclerei ir bijuši tiešie kontakti ar Krievijas prezidentu Putinu, un visi, kuri mūs tagad vēro, var būt droši, ka Vācija turpinās šo augsta līmeņa iesaisti. Tas ir mūsu interesēs, jo tas ietekmē mūsu kaimiņus."
