Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā

Ar ļoti spēcīgiem sprādzieniem otrdienas, 16. augusta, rīts sācies okupētās Krimas Džankojas rajonā, kur notikusi eksplozija munīcijas noliktavā Maiskoje ciematā. Tikmēr Krievija gatavo masveidīgus triecienus pa Ukrainas teritoriju no Baltkrievijas, brīdinājuši baltkrievu aktīvisti, kas seko Krievijas bruņojuma kustībai.

Okupētajā Krimā atkal sprādzieni – eksplozija munīcijas noliktavā
00:00 / 03:29
Lejuplādēt

Kā paziņojušas vietējās amatpersonas, notikusi ugunsgrēka izraisīta munīcijas detonācija, taču notikušā apstākļi vēl tiek noskaidroti. Apkārtne ir norobežota, un ir ziņas arī par cietušajiem.

Tikmēr Ukrainas puse informēja, ka šis ir bijis Ukrainas bruņoto spēku dots trieciens.

Arī Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks norādījis, ka līdz brīdim, kamēr Krima būs okupēta, draudi iebrucējiem būs ļoti augsti. Sprādzienus Maiskojē viņš nosaucis par Krievijas armijas demilitarizāciju.

Normālas valsts Krima esot kūrorti, atpūta, tūrisms un kalni, bet okupētā Krima – munīcijas noliktavu sprādzieni, pauda Podoļaks.

Sprādzieni otrdienas rītā nogranduši arī okupētajā Melitopolē, kur bojājumi nodarīti elektrostacijai. Šo triecienu laikā pārtraukta Krievijas televīzijas kanālu translācija pilsētā.

Taču kopumā Krievijas īstenoto uzlidojumu un triecienu skaits pēdējā laikā ir nedaudz samazinājies. Militārie eksperti uzskata, ka tam ir pamatots iemesls.

Projekta "Belasrusskij Gajun" kanāli ziņo, ka Krievija gatavojas masveida raķešu triecieniem no Baltkrievijas teritorijas. Lai tos īstenotu, Zjabrovkas lidlaukā esot sakoncentrēti 14 raķešu kompleksi S-400 ar vismaz 60 raķetēm, kā arī liels skaits citas smagās kaujas tehnikas.

Militārais eksperts Oļegs Ždanovs prognozē, ka uzbrukumi varētu notikt ap 24. augustu: "Viņi saprot, ka 24. augustā būs Ukrainas Neatkarības diena. Un es domāju, ka viņi pašlaik uzkrāj to raķešu daudzumu, lai būtu iespējams īstenot masveidīgu uzbrukumu mūsu valsts teritorijai. Varbūt šādi triecieni būs vairāki. Varbūt tie turpināsies no 23. līdz 25. augustam, varbūt tas būs tikai 24. augusts. Tāpēc, manuprāt, šis ir klusums pirms vētras."

Tikmēr Lielbritānijas izlūkdienests ziņo, ka pēc Melnās jūras flotes flagmaņa "Moskva" zaudēšanas un kontroles zaudēšanas pār stratēģiski svarīgo Čūsku salu Krievija ir faktiski zaudējusi spējas kontrolēt situāciju arī visā Melnajā jūrā. Arī tās karakuģu pašreizējās aktivitātes reģionā aprobežojoties tikai ar Krimas piekrasti, kas ir izteiktā pretstatā tam, kādas ir bijušas Krievijas flotes darbības šajā gadalaikā citos gados.

Lai arī spārnoto raķešu draudi Ukrainai joprojām ir lieli, piemēram, desanta izsēšanās Odesā faktiski esot novērsta.

Kā uzskata Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba, starptautisks tribunāls Krievijas prezidenta Vladimira Putina tiesāšanai par Ukrainā pastrādātajiem kara noziegumiem noteikti būs, taču tā izveidošanai ir nepieciešams laiks.

Iepriekš Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas viceprezidents Aleksandrs Merežko bija izteicies, ka šāds kara noziegumu tribunāls varētu tikt izveidots dažu mēnešu laikā. Pēc Merežko vārdiem, uz apsūdzēto sola būtu jāsēžas visiem Krievijas Drošības padomes darbiniekiem, kuri 21. februārī atbalstīja uzbrukumu Ukrainai.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks pastrādāja masveida kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.

Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem, kur jūlijā pārņēma savā kontrolē visu Luhanskas apgabala teritoriju. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem  arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt