Oficiālie rezultāti: Turcijas valdošā partija zaudējusi absolūto vairākumu parlamentā

Turcijā valdošā Taisnīguma un attīstības partija (AKP), kas sakņojas islāmā, svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās ir zaudējusi absolūto vairākumu parlamentā, liecina oficiālie rezultāti pēc 99,9% balsu saskaitīšanas.

Šāds rezultāts ir saistīts ar vēlētāju atbalsta krasu samazināšanos un ir liels trieciens prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana ambīcijām paplašināt savas pilnvaras.

AKP ir lielākā partija pēc iegūto balsu skaita, tomēr tās iegūtais 41% balsu ir krietni mazāk nekā nepilni 50% balsu, ko šī partija ieguva iepriekšējās parlamenta vēlēšanās 2011.gadā. Saskaņā ar Turcijas proporcionālās pārstāvniecības sistēmu tas nozīmē, ka AKP būs nepieciešams veidot koalīciju pirmoreiz kopš nākšanas pie varas 2002.gadā. Sensacionāls šo vēlēšanu iznākums ir arī tas, ka kurdus atbalstošā Tautas demokrātiskā partija (HDP) pārvarēja iekļūšanai parlamentā nepieciešamo 10% slieksni.

Otrajā vietā pēc iegūto balsu skaita ir Republikāņu tautas partija (CHP), kas saņēmusi 25% vēlētāju atbalstu, bet trešā ir Nacionālistu kustības partija (MHP), par kuru balsojuši 16,5% vēlētāju. HDP ir ceturtajā vietā ar 13% balsu.  

Vēlētāju aktivitāte bija 86%.

Saskaņā ar telekanālu aprēķiniem, balstoties uz šiem oficiālajiem rezultātiem, AKP iegūs 258 no 550 deputātu mandātiem, CHP būs 132 mandāti, MHP - 81 mandāts, bet HDP - 79 mandāti.

AKP ir dominējusi Turcijas politikā kopš tās nākšanas pie varas 2002.gadā, bet tās popularitātei ir kaitējusi ekonomikas izaugsmes palēnināšanās un Erdogana autoritārisma tendences.

Vēlēšanu rezultāti sagrauj Erdogana plānu panākt jaunas konstitūcijas pieņemšanu, kas Turciju pārvērstu no parlamentāras par prezidentālu republiku. Tādām pārmaiņām ir nepieciešams divu trešdaļu parlamenta deputātu atbalsts. AKP līdz šim bija 311 deputātu mandāti.

Erdogans, kurš no 2003.-2014.gadam bija Turcijas premjerministrs, pirms kļuva par prezidentu, vēlas padarīt prezidentu par ietekmīgāko valsts amatpersonu. Līdz šim prezidenta amats lielā mērā ir bijis ceremoniāls.

Pretinieki gan bažījas, ka tas nozīmētu varas nonākšanu viena cilvēka rokās un Erdogana atkārtotu kandidēšanu uz prezidenta amatu, lai pie varas paliktu līdz 2024.gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt