Pirms ASV prezidenta ierašanās Vācijā notika plaša demonstrācija pret brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ASV un Eiropas Savienību, un tieši tā ieguva lielāko uzmanību svētdienas, 24.aprīļa, vakara ziņās Vācijā un daudzviet Eiropā. Kamēr Latvijā diskusijas par šo nolīgumu ir klusas un arī pats vienošanās projekts pieejams vien Saeimas deputātiem noteiktās dienās atsevišķā lasītavā Ārlietu ministrijā, Eiropas Savienībā šķēpus lauž gan lielo valstu nacionālajos parlamentos, gan Eiropas Savienības parlamentā Briselē.
Daļa uzņēmēju bažīgi par brīvās tirdzniecības nolīguma sekām, lai gan tiešu apdraudējumu neredz. Vēl daļa saskata tūlītēju ieguvumu un realizācijas tirgu Eiropas mašīnbūvei, luksus preču un citai industrijai. Bet vēl daļa saredz tūlītējus draudus. Amerikas Savienotās Valstis ražo preces ar augstu pievienoto vērtību un bieži to dara efektīvāk, nekā konkurenti Eiropā.
Proti, daudzinātā produktivitāte, ar ko, atklājot Hannoveres gadatirgu, palielījās arī Baltā nama saimnieks: “Amerikāņi ir vieni no produktīvākajiem darbiniekiem pasaulē. Ražošanas produktivitāte ievērojami cēlusies, un esam kļuvuši energotaupīgāki, tādējādi samazinot izmaksas. Apvienojot ar Savienoto Valstu veikto birokrātiskā sloga samazināšanu un normatīvo aktu sakārtošanu, tādām kompānijām kā jūsējās būs vieglāk ienākt un sākt darbu Amerikā. Un tas ir visai labs piedāvājums. Tieši tagad ir īstais laiks noslēgt vienošanos, un esmu šeit, lai teiktu, ka Savienotās Valstis ir gatavas pielikt visas pūles, lai šajā gadā panāktu ambiciozu, visaptverošu un kvalitatīvu nolīgumu.”
Kaut arī Savienotās Valstis pirmo reizi uzaicinātas būt par Hannoveres gadatirgus oficiālo partneri un vizītes programmā akcentēts brīvās tirdzniecības nolīgums, tas nebija galvenais iemesls šķērsot Atlantijas okeānu. Kā norāda “Washington Post” – galvenais iemesls bija tas, ka Merkele to viņam palūdza.
Abu līderu attiecību sākums gan bija ļoti sarežģīts, īpaši telefonsarunu noklausīšanās skandāla dēļ. Berlīne pat izraidīja ASV Centrālās izlūkošanas aģentūras Vācijas biroja šefu.
Toties vēlāk attiecības sāka uzlaboties. Politiskie apskatnieki jau norāda, ka nupat Berlīnes loma ASV un Eiropas sadarbībā pat pārspējusi tradicionālo Lielbritānijas un Francijas lomu. Un tagad tieši ASV prezidents var ievērojami vairot Angelas Merkeles izredzes nākamā gada vēlēšanās.
Runa jau atkal ir par Sīrijas bēgļu jautājumu, kur Merkeles atvērto durvju politika izraisīja asu kritiku gan Vācijā, gan citās Eiropas valstīs. Baraks Obama, atbalstot Merkeli, raida skaidru signālu pārējiem Eiropas līderiem un arī Vācijas sabiedrībai.
“Vēlos vēlreiz uzteikt Angelu par viņas drosmīgo līderību laikā, kad Vācija un Eiropa reaģē uz migrantu pieplūdumu, kas izmisīgi bēg no Sīrijas konflikta un citiem konfliktiem šajā reģionā. Varbūt tādēļ, ka viņa pati reiz dzīvojusi otrpus mūrim, Angela saprot to ļaužu centienus, kuriem liegta viņu brīvība un kas cenšas rast labāku dzīvi. Saprotu, ka politika šajā jomā ir grūta visās mūsu valstīs. Mēs pārrunājām arī Eiropas Savienības neseno vienošanos ar Turciju. Angela un es bijām vienisprātis, ka mūsu nācijas var atbildēt izaicinājumam tādā veidā, kas ir gan humāns, gan arī garantē drošību,” sacīja Obama.
Savukārt Angela Merkele pieminēja gan Minskas vienošanās un attiecības ar Krieviju, gan arī ASV būtisko jautājumu par izdevumu daļu, ko pārējās NATO valstis velta aizsardzības mērķiem. “Mēs zinām, ka nepieciešami uzlabojumi attiecībā uz aizsardzības politiku, tostarp mūsu karavīru aprīkojumu. Mēs zinām par NATO mērķiem un lēnām, bet neatlaidīgi tiem tuvināmies. Cenšamies arvien panākt uzlabojumus un domāju, ka jau šobrīd vācu armija ir pilnvērtīgs atspoguļojums mūsu starptautiskajai atbildībai, tostarp izaicinājumiem kiberdraudu jomā, kam pagātnē netika pievērsts gana uzmanības,” norādīja Vācijas kanclere.
Līderu izteikumi demonstrēja, ka Berlīnes – Vašingtonas tandēms saistīts ar visplašāko tematu loku, sākot no Ziemeļkorejas un beidzot ar tālākiem soļiem attiecībā uz Krieviju un tās potenciālo lomu Sīrijā. Un mediji abās okeāna pusēs daudz vērības pievērsa abu sejas izteiksmēm un savstarpēju laipnību apmaiņai uzrunās — signāliem par pieaugošo Vācijas lomu - un Baltā nama atbalstam Merkeles kandidatūrai arī nākamgad gaidāmajās vēlēšanās.
