Pastāv bažas, ka nākamais ASV prezidents Donalds Tramps pēc stāšanās amatā janvāra beigās varētu atcelt sankcijas pret Maskavu, jo viņš ir solījis uzlabot attiecības ar Krieviju.
Savukārt Vācijas kanclere Angela Merkele tieši pretēji apsver iespēju uzlikt jaunas sankcijas par Krievijas armijas rīcību Sīrijā.
Līdzšinējā Amerikas Savienoto Valstu vadība ik pa laikam kritizēja Eiropas valstis par vienotības trūkumu ap sankciju pagarināšanu pret Krieviju. Tomēr līdz ar Donalda Trampa ievēlēšanu nākamā valsts prezidenta amatā šaubas par turpmāko Amerikas kursu ir parādījušās eiropiešiem.
Atsevišķi vācu diplomāti ziņu aģentūrai “Reuters” ir norādījuši, ka tagad ir nepieciešams nodrošināties pret to, ka jaunais prezidents pēc nākšanas pie varas varētu atcelt līdz šim ieviestos ierobežojumus pret Krieviju par Krimas aneksiju. Ir noprotams, ka šis ir arī viens no centrālajiem jautājumiem ASV prezidenta Baraka Obamas un Vācijas kancleres Angelas Merkeles tikšanās reizē Berlīnē.
Vēl Atēnās, kur Obama viesojās pirms došanās uz Vāciju, aizejošais ASV vadītājs mēģināja mierināt eiropiešus, paužot pārliecību, ka transatlantiskās saites paliks spēcīgas arī turpmāk.
“Pēdējos gados mēs esam veikuši būtiskus ieguldījumus NATO un palielinājuši Amerikas klātbūtni Eiropā. Tādēļ šobrīd NATO – pasaules nozīmīgākā alianse - ir spēcīgāka un gatava rīcībai vairāk nekā jebkad iepriekš. Un esmu pārliecināts, ka Amerika arī turpmāk paliks uzticīga transatlantiskajai aliansei, kā tas ir bijis visus aizvadītos septiņus gadu desmitus gan demokrātu, gan republikāņu administrācijas laikā. Mēs paliksim uzticīgi arī mūsu saistībām aizsargāt katru alianses biedru,” uzsvēra Obama.
Jau ziņots, ka Krievija 2014.gada martā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kremlī tika parakstīts arī oficiāls dokuments par Krimas un Sevastopoles uzņemšanu Krievijas sastāvā, un visi pussalas iedzīvotāji tika atzīti par Krievijas Federācijas pilsoņiem.
Savukārt kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas, finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm. Savukārt Krievija atbildēja ar pārtikas importa aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm, kas pamatīgi iedragāja arī Latvijas piensaimniecības nozari.
