Vizītes laikā Vācijā, ASV prezidents Baraks Obama uzrunā šodien aicināja ES pārvarēt pašreizējās nesaskaņas, uzsverot, ka tās vājina kontinentu. ASV prezidents arī aicināja Eiropu veltīt vairāk uzmanības aizsardzībai, norādot, ka tā dažkārt "bezrūpīgi izturējusies pret pašas drošību".
Obama akcentēja, ka NATO ir "jāstiprina piefrontes sabiedrotie Polijā, Rumānijā un Baltijas valstīs", aicinot NATO dalībvalstis stiprināt kopīgo drošību, atvēlot vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai.
"Savienotajām Valstīm un visai pasaulei ir vajadzīga spēcīga, pārtikusi, demokrātiska un vienota Eiropa. Mums ir nepieciešama spēcīga Eiropa, kas uzņemas savu daļu sloga, strādājot ar mums pie mūsu kolektīvās drošības stiprināšanas. Eiropas valstis sniedz nozīmīgu ieguldījumu cīņā pret džihādistu grupējumu "Islāma valsts", tomēr Eiropa, tostarp NATO, spēj darīt vēl vairāk," uzskata Obama.
Uzrunā Hannoverē Obama paziņoja par plāniem nosūtīt līdz 250 speciālo uzdevumu militārpersonas uz Sīriju, lai atbalstītu vietējos nemierniekus cīņā pret grupējumu "Islāma valsts" jeb "Daīš".
ASV prezidents veltīja skarbākus vārdus Maskavai, tai pārmetot huligānismu starptautiskajā attiecībās. Obama paziņoja, ka sankcijas pret Maskavu paliks spēkā, līdz tā īstenos Minskas vienošanos, kas paredz situācijas noregulēšanu Ukrainas austrumos. Krievijai ir jāatzīst, ka "patiesu diženumu" dod nevis uzvešanās kā huligānam, bet kopīgs darbs.
Atgriežoties pie Eiropas vienotības, ko apdraud migrācijas krīzes un arī vasarā gaidāmais Lielbritānijas referendums par dalību kopienā, Obama gan aicināja pārvarēt nesaskaņas, gan ES projektu raksturoja kā "vienu no lielākajiem politiskajiem un ekonomiskajiem panākumiem modernajā vēsturē". Viņš arī aicināja kopienas valstis dalīt migrācijas nastu un neļauties tiem, kas, Obamas vārdiem, "ekspluatē cilvēku bailes".
Šis kontinents 20.gadsimtā atradās pastāvīgā karā. Cilvēki šajā kontinentā bija badā, ģimenes bija sadalītas. Un tagad cilvēki izmisīgi vēlas šeit nokļūt tieši tā dēļ, ko jūs šeit esat radījuši," noteica ASV prezidents.
ASV prezidents Obama Vācijā ieradies deviņus mēnešus pirms viņa prezidentūras beigām. Šīs vizīšu tūres ietvaros viņš no sākuma apmeklēja Saūda Arābiju, tad Lielbritāniju, un Vācija ir viņa pēdējais pieturas punkts. Vizīti Vācijā viņš pirmdien noslēdza ar tikšanos ar kancleri Angelu Merkeli un Lielbritānijas, Itālijas un Francijas līderiem, lai apspriestu globālos izaicinājumus.
Savukārt svētdien, 24.aprīlī, ASV prezidents kopā ar Vācijas kancleri atklāja pasaules lielāko industriālo tehnoloģiju gadatirgu Hannoverē. ASV pirmo reizi uzaicinātas kļūt par šī gadatirgus oficiālo partneri, un tajā vēlreiz akcentēta nepieciešamība stiprināt ES un ASV tirdzniecības saites.
Savā uzrunā Obama paudis pārliecību, ka jau līdz gada beigām, pirms beidzas viņa pilnvaru termiņš, izdosies noslēgt pretrunīgi vērtēto ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumu. Līdzīgi kā Obama, arī Merkele pauda viedokli, ka līgums veicinās ekonomikas izaugsmi.
Tomēr vēl pirms ASV prezidenta ierašanās Vācijā vicekanclers un ekonomikas ministrs Zigmārs Gabriels brīdināja, ka vienošanās var izgāzties, ja Vašingtona nebūs gatava piekāpties. Protesta akcijās pret šo līgumu nedēļas nogalē Hannoverē piedalījās 35 000 demonstrantu.
