Vācijas kanclere Angela Merkele ASV prezidentu Baraku Obamu sagaidīja ar uzaicinājumu uz nelielām pusdienām ar tradicionālajām Bavārijas desiņām un alu, lai apspriestu samita dienaskārtību. Sanāksmes atmosfēra gan būs krietni smagāka, kur viena no galvenajām tēmām būs bruņotais konflikts Ukrainas austrumos un Krievijas loma, pret kuru rietumvalstis ieviesušas sankcijas.
Pēc tikšanās Obama un Merkele paziņoja, ka Rietumu sankcijām pret Krieviju jāpaliek spēkā tik ilgi, kamēr tā neizpildīs vienošanās par mieru Ukrainā.
Kā svētdien paziņoja Baltais Nams, Obama un Merkele „bija vienisprātis, ka sankciju ilgums būtu skaidri jāsaista ar to, ka Krievija pilnībā izpilda Minskas vienošanos un ciena Ukrainas suverenitāti.”
Industriāli attīstīto G7 valstu grupā ietilpst ASV, Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Japāna un Kanāda. Šo valstu līderi šodien ieradušies Vācijā, lai piedalītos divu dienu samitā Elmavas pilī Bavārijā.
Japānas un Kanādas līderi savu attieksmi pauda arī pa ceļam uz samitu sestdien ierodoties vizītē Kijevā, lai izteiktu atbalstu Ukrainai un tiktos ar prezidentu Petro Porošenko.
Lielbritānijas premjers Deivids Kamerons pauda cerību, ka rietumvalstis ieturēs vienotu fronti, lai pagarinātu sankcijas pret Krieviju. Eiropas Savienībai lēmums par to būs jāpieņem tuvākajās nedēļās.
Piedalīties G7 samitā uzaicināts arī Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers un Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks. Tusks norādīja, ka sanāksmē tiks apspriesta politika attiecībā uz Ukrainu un Krieviju, ņemot vērā trešdien notikušās apšaudes pie Marjinkas. Tusks tās nosauca par nopietnāko Minkas vienošanās pārkāpumu kopš februāra.
„Mans nolūks ir, lai šodien mēs vēlreiz apliecinām G7 vienotību sankciju politikā," teica Tusks. "Tāpēc, ņemot vērā pašreizējo situāciju, ļaujiet man izteikties skaidri - ja kāds vēlas sākt debates par sankciju režīma mainīšanu, šādām diskusijām jābūt tikai par to pastiprināšanu. ES, tāpat kā visas G7 valstis ietur stingru pozīciju un turpina atbalstīt Ukrainas teritoriālo vienotību, suverenitāti un neatkarību," viņš norādīja.
Kopš Krievija pērn anektēja Krimu, prezidents Vladimirs Putins jau trešo reizi uz šo galotņu sanāksmi nav aicināts. Tusks norādīja, ka G7 valstis pirmkārt ir grupa, kurām ir „kopīgas vērtības.” Tādēļ Krievija netiks aicināta uz „lielā septiņnieka” samitiem, kamēr „īstenos agresīvu politiku pret Ukrainu,” pauda Tusks.
Valstu līderi apspriež arī citus jautājumus. Pirmām kārtām, arī Grieķijas parādu krīzi un radikālo islāmistu terorisma draudus. Bet arī tirdzniecību un klimata izmaiņas.
Samita laikā vietējiem iedzīvotājiem jāsadzīvo ar milzu drošības pasākumiem. Ap galotņu sanāksmes norises vietu izveidota stingra drošības zona, par to rūpējas aptuveni 20 000 policistu. Pirms samita vairāki tūkstoši cilvēku piedalījās demonstrācijas netālu esošajā Garmišas-Partenkirhenes ciematā. Izcēlās atsevišķas sadursmes ar ievainotajiem. Demonstranti pauda dažādas idejas, gan iestājoties pret globalizāciju, gan paužot neapmierinātību ar nepietiekamu vides aizsardzību.