Otrdien Nīderlandē turpinās kodoldrošībai veltīts samits ar ASV prezidenta Baraka Obamas piedalīšanos. ASV līderis šajās dienās ieradies Eiropā, lai apmeklētu vairākas valstis un tiktos arī Eiropas Savienības līderiem un NATO ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu.
ASV prezidenta Baraka Obamas pirmās dienas vizīte Eiropā aizritējusi Nīderlandes pilsētā Hāgā. Tajā ASV līdera sasauktajā ietekmīgāko pasaules valstu G7 samitā nolemts vēl stingrāk vērsties pret Krieviju ar ekonomiskām sankcijām, ja tā turpinās saasināt Krimas situāciju.
Eiropa un Amerika ir vienota Ukrainas valdības un cilvēku atbalstā. Mēs esam bijuši vienoti, nosakot maksu par Krievijas darbībām Ukrainā. Turpmākajām sankcijām būs būtiska ietekme uz Krievijas ekonomiku,” norādīja Baraks Obama.
Lielbritānija, Kanāda, Francija, Vācija, Itālija, Japāna un ASV, kas ir ietekmīgāko valstu klubā, vienojušās boikotēt jūnijā plānoto G8 samitu Sočos, jaunizveidotajā olimpiskajā centrā, bet tā vietā tikties Briselē un bez Krievijas. Maskavai atgādināts, ka visas diplomātiskās iespējas arī nav izsmeltas, un tā aicināta sākt sarunas ar Ukrainu un izmantot arī starptautisko vidutāju piedāvājumus.
Taču Hāgas sanāksmes gaiteņos virmojušas dažādas emocijas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vēl pirms G7 valstu paziņojuma publiskošanas izteicies, ka Maskavas izslēgšana no G8 valstu grupas nebūtu "liela traģēdija".
Lavrovs, kurš ieradies Hagā, lai pārstāvētu Krieviju arī turpat notiekošajā kodoldrošības samitā, ticies ar ASV valsts sekretāru Džonu Keriju un Ukrainas ārlietu ministru Andriju Deščicju. Kerijs un Lavrovs runājuši pirmo reizi pēc ASV noteiktajām sankcijām pret Krievijas amatpersonām. Savukārt, Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Deščicjs pavēstījis, ka Ukrainas puse aicinājusi Krieviju uz pārrunām, jo vēlas saprast, kādi ir Krievijas un prezidenta Vladimira Putina plāni.
Ukrainas valdība vēlas izmantot visus miermīlīgos, diplomātiskos un ekonomiskos līdzekļus, lai atrisinātu šo konfliktu mierīgi,” sacījis Deščicjs.
Otrdien Hāgā turpinās kodoldrošībai veltītais samits, kurā piedalās ap 50 valstu līderu un kur viens no galvenajiem sarunu tematiem ir - kā nepieļaut to, lai kodolieroči nokļūtu teroristu rokās. Obama norādījis, ka šis ir viens no lielākajiem un steidzamāk risināmajiem draudiem pasaules drošībai.
Sagaidāms, ka līderi varētu vienoties par nosacījumiem samazināt augsti bagātinātam urāna uzkrājumus, no kura var pagatavot kodolieročus, un to mainīt pret drošāku, zemāk bagātinātu urānu.
Arī sarunās par kodoldrošību pievēršas Ukrainai. ANO ģenerālsekretārs Bans Kimūns pavēstījis, ka Rietumu nespēja aizstāvēt Ukrainu pret Krievijas agresiju nav citām valstīm jāuztver kā aicinājums iegādāties kodolieročus. Šī Kimūna piezīme attiecināma uz faktu, ka Ukraina atteicās no sava pamatīgā padomjlaiku kodolarsenāla apmaiņā pret Krievijas un Rietumu parakstītu garantiju, ka tās nodrošinās Ukrainas suverenitāti.
Otrdienas vakarā ASV prezidents Baraks Obama ieradīsies Briselē, kur trešdien viņam paredzēta tikšanās ar Eiropas Savienības līderiem un NATO vadītāju Andersu Fogu Rasmusenu.
Sagaidāms, ka arī te svarīgākie sarunu temati būs situācija Ukrainā, saspringtās attiecības ar Krieviju, Eiropas enerģijas neatkarība no Krievijas un ASV loma tajā, kā arī augstu dienas kārtībā būs ASV un Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības līgums, par kuru notiek intensīvas, bet arī diezgan sarežģītas sarunas.
