Kā norāda Rietumu prese, tā vien liekas, ka prezidents Baraks Obama nav zinājis par šo operāciju apjomiem. Kamēr ES pārstāvji turpina norādīt uz uzticības graušanu sabiedroto starpā, Obama ir solījis pārskatīt pašreizējās izlūkošanas programmas.
Arvien vairāk Eiropas valstu pēdējā laikā ir paudušas savu neapmierinātību ar ASV nacionālās Drošības aģentūras īstenotajām izsekošanas programmām, kas skārušas gan miljoniem vienkāršo iedzīvotāju, gan arī daudzus pasaules valstu līderus.
Pakļaujoties šim spiedienam, no ASV Baltā nama puses arvien biežāk izskan solījumi ierobežot izlūkošanas informācijas iegūšanas veidus. Šādu apņemšanos intervijā raidsabiedrībai BBC paudis arī pats ASV prezidents Baraks Obama. „Nacionālās drošības operācijām parasti ir viens mērķis - panākt, lai amerikāņu iedzīvotāji būtu drošībā un lai es pieņemtu pareizus lēmumus, jo es esmu pēdējais izlūkošanas informācijas lietotājs. Taču izlūkošana aptver ļoti plašu jautājumu loku. Mēs viņiem dodam politiskus norādījumus, taču pēdējo gadu laikā mēs redzam, ka viņu kapacitāte turpina paplašināties. Tāpēc es esmu ierosinājis pārbaudīt Nacionālo Drošības aģentūru, lai pārliecinātos, ka tam, ko viņi spēj izdarīt, ne vienmēr jābūt tam, ko viņi dara," saka Obama.
Sagaidāms, ka ASV Nacionālās Drošības aģentūras vadītājs Kīts Aleksandrs un citi eksperti otrdienas vakarā sniegs liecības Kongresa pārstāvju palātas izlūkošanas komitejas priekšā. Kā norāda analītiķi, jautājumi var būt ļoti sarežģīti, jo esošā situācija, kad uzticība Savienotajām Valstīm ir pamatīgi iedragāta, ir saniknojusi visa politiskā spektra politiķus. Vislielāko neapmierinātību politiķos izraisa fakts, ka Obama par notiekošās izlūkošanas apjomu nav bijis informēts.
Šajās dienās ASV uzturas arī ES delegācija, kurā ietilpst pārstāvji no Eiropas Parlamenta pilsonisko brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas pārstāvji, kuri amerikāņu kolēģiem pauduši savas bažas par vairāku Eiropas valstu iedzīvotāju izspiegošanu. Kā britu raidsabiedrībai BBC paziņojis delegācijas vadītājs, parlamenta deputāts no Lielbritānijas Klods Moraess, eiropiešus ne vienmēr apmierina amerikāņu sniegtās atbildes. „Visvairāk dzirdētā atbilde par masveidīgo novērošanu ir tāda - šī ir metadatu ievākšana, proti, tiek iegūta pamatinformācija, kurā tālāk vairs neiedziļinās. Tā nav gluži tā atbilde, kuru mēs vēlamies dzirdēt. Mums ir vajadzīgs plāns, mums ir vajadzīgs atzinums, ka masveidīga novērošana tik lielos apjomos bez saņemtas atļaujas ir diezgan satraucoša. Tas tāpēc, ka gadījumā, ja jums ir pieeja telefoniem un citām iekārtām un kodēšanas materiāliem, tā jau kļūst ne tikai par pilsonisko brīvību, bet arī komerciālo problēmu," saka Moraess.
Sagaidāms, ka Eiropas delegācija arī otrdien un trešdien turpinās sarunas gan ar ASV Valsts departamenta vadību, gan nacionālās izlūkošanas dienesta direktoru. Šīm sarunām sekos arī amerikāņu likumdevēju atbildes vizīte Eiropā.
