Obama prezidentūras pēdējā vizītē: NATO paliek mūsu drošības stūrakmens

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

ASV prezidents Baraks Obama, kurš 20. janvārī oficiāli nodos pilnvaras savam pēctecim Donaldam Trampam, šonedēļ devies savā pēdējā oficiālajā ārvalstu vizītē, kuras laikā apmeklēs trīs valstis – Grieķiju, Vāciju un Peru. Otrdien, 15.novembrī, Obama ieradās Atēnās. 

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Trampa nākšana pie varas mainījusi Obamas vizītes nokrāsu, jo priekšvēlēšanu cīņa izgaismoja krasas domstarpības starp abiem politiķiem, it sevišķi ārpolitikas jautājumos. Tāpēc ASV prezidents steidz pārliecināt, ka ASV, neskatoties uz vadības maiņu, uzturēs spēkā savas saistības, tostarp NATO, ka tās ir un paliks stabils Eiropas partneru sabiedrotais.

Slēdz ielas un skolas

Atēnas otrdien kļuvušas par "iesalušu pilsētu" paaugstinātu drošības pasākumu dēļ. Organizēt un uzraudzīt drošības pasākumus uzņēmušies amerikāņu specdienesti, kopumā ap 300 cilvēku. No grieķu puses par drošību rūpējas 4 500 kārtības sargu. Slēgtas ielas un pat veseli rajoni, kur pārvietojās Amerikas pirmā persona. Snaiperi kontrolē situāciju no ēku jumtu augstuma.

Tāpat slēgtas centrālās metro stacijas, nekursē tramvajs, bijusi pārtraukta satiksme ar lidostu. Ierobežota jūras un gaisa transporta satiksme. Slēgtas dažas universitāšu ēkas un 27 skolas Atēnu centrā. Otrdien un trešdien, 16.novembrī, tika aizliegtas protesta akcijas galvaspilsētā - ielās, kur pārvietosies ASV prezidents.

Tomēr dažas arodbiedrības un opozīcijas politiskie spēki solījuši vakarā iziet ielās ar demonstrācijām pret ASV līdera viesošanos.

Uzsver NATO nozīmi

ASV prezidenta lidmašīna "Airforce 1" piezemējās Grieķijas galvaspilsētā nedaudz ātrāk nekā plānots. Lidostā Baraku Obamu sagaidīja Grieķijas aizsardzības ministrs Panos Kammens. Taču oficiāla uzņemšanas ceremonija, kurā piedalījās ap 100 prezidenta gvardes karavīru - evzones, notika pēc dažām stundām pie prezidenta pils.

Tam sekoja īsa abu valstu līderu uzruna. Grieķijas prezidents Prokopis Pavlopuls sveica Obamu, izsakot pateicību par viņa atbalstu krīzes mocītajai valstij.

Viņš arī pieminēja trīs valstij aktuālas tēmas – Kipras jautājuma atrisināšanu un problēmas attiecībās ar kaimiņvalstīm – ar bijušo Dienvidslāvijas republiku Maķedoniju, kur pastāv strīds par nosaukumu, un ar Turciju, kuras līderis pēdējā laikā publiski apšaubījis Lozannas līgumu un līdz ar to pretendē uz grieķu salām.

Savukārt Obama izteica atbalstu Grieķijas cīņā ar ekonomisko un migrācijas krīzi, kā arī apliecināja, ka sadarbība NATO ietvaros bija un paliks nemainīga ASV politikas prioritāte.

"Es vēlos vēlreiz apliecināt ne tikai to, ka mēs novērtējam Grieķijas tautas ieguldījumu NATO, bet arī uzsvērt, cik nozīmīga mums šķiet Ziemeļatlantijas alianse.

Tā paliek mūsu drošības stūrakmens, kas ir stingra un sniedz nozīmīgu kontinuitāti, pat neskatoties uz to, ka mēs piedzīvojam vadības maiņu Savienotajās Valstīs. Gan demokrātu, gan republikāņu administrācijas atzīst, ka NATO alianse ir ļoti svarīga un transatlantiskās attiecības ir pamatā mūsu abpusējai drošībai un labklājībai," teica ASV prezidents.

Grib norakstīt parādu

Grieķijas ekonomiskās problēmas un konkrēti parāda norakstīšanas iespējas kā galvenās apspriešanas tēmas izvirzījās Baraka Obamas sarunā ar premjerministru Aleksi Cipru. Pēc tikšanās abi uzstājušies kopīgajā preses konferencē. Ciprs teicis, ka grieķu tauta ir pelnījusi parāda norakstīšanu.

"Grieķijas ekonomika un sabiedrība pēc veseliem septiņiem gadiem vairs nespēj izturēt taupības politiku.

Tāpēc būtiska valsts parāda samazināšana ir viena no tām lietām, ko Grieķija ir tiesīga saņemt, pamatojoties uz līguma ar aizdevējiem. Un laiks šiem pasākumiem ir pienācis," sacīja Ciprs.

Arī Obama piekrita, ka ar taupību vien grieķu tautu nevarēs atgriezt pie labklājības. Nepieciešama gan parāda atvieglošana, gan citi pasākumi.

"Grieķijas ekonomikai jāatgriežas pie izaugsmes un darbavietu radīšanas. Mēs nevaram uzskatīt taupību kā stratēģiju. Svarīgi, lai grieķu cilvēki varētu redzēt uzlabojumu savās dzīvēs, lai viņiem ir cerība, lai dzīve uzlabosies. Šajā kontekstā, kamēr Grieķija turpina reformas, Starptautiskais Valūtas fonds teica, ka parāda atvieglošanai ir izšķiroša nozīme.

Es aicināšu aizdevējus pieņemt soļus, lai Grieķija spētu atgriezties pie izaugsmes. Tas ir visu mūsu interesēs, lai Grieķija būtu veiksmīga," sacīja Obama.

Grieķijā Obamas vizīti dēvē par vēsturisku un ar to saista lielas cerības. Grieķus īpaši priecē tas, ka pēc vizītes Atēnās šos jautājumus Obama dosies apspriest arī Berlīnē. Cits jautājums, cik lielā mērā šīs cerības attaisnosies, jo, kā pirms dažām dienām rakstīja vācu prese, nedz amerikāņi šobrīd ir galvenie Grieķijas aizdevēji, nedz Obama pavisam drīz lems savas dzimtenes likteni.

Vakarā paredzētas svinīgās vakariņas par godu augstajam viesim. Trešdien Baraks Obama apmeklēs Akropoli, tās muzeju. Bija paredzēts, ka Akropoles pakājē viņš teiks publisku uzrunu par demokrātiju un globalizāciju, taču drošības apsvērumu dēļ to pārnesa cituviet – Stavrosa Niarhosa fonda kultūras centrā. Trešdien ap trijiem pēcpusdienā Obamas lidmašīna dosies uz Berlīni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti