Sešpusējo sarunas par pretrunīgi vērtēto Irānas kodolprogrammu tika aizsāktas 2013. gadā, starptautiskajiem sarunvedējiem mēģinot panākt Irānas atteikšanos no urāna bagātināšanas apmaiņā pret Rietumu ieviesto ekonomisko sankciju atcelšanu. Līdz šim sarunas ir vairākkārt pagarinātas, taču tagad arvien biežāk izskan apgalvojumi, ka šoreiz sarunu process ir nonācis tik tālu, ka šī noteikti būs pēdējā sarunu kārta. Sarunu dalībnieki ir apņēmušies līdz šī gada 31. martam panākt vienošanos strīdīgajā jautājumā, bet līdz jūnija beigām precizēt visus tehniski sarežģītos aspektus.
Kā vakar paziņojis ASV prezidents Baraks Obama, parakstot vienošanos par kodolprogrammu, Irānai ir iespējas izmantot pēdējo 10 gadu laikā labāko izdevību uzlabot attiecības ar ASV. Par godu Irānas jaunajam gadam izplatītajā paziņojumā irāņu tautai un varas iestādēm Obama norādījis, ka vienošanās par kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem mērķiem pavērtu durvis uz saulainu nākotni visai Irānas tautai, kas, kā varenas civilizācijas mantiniece, daudz ko var dot pārējais pasaulei. Obama paudis pārliecību, ka šo vēsturisko iespēju uzlabot attiecības mierīgā ceļā nedrīkst palaist garām, vienlaicīgi atzīstot, ka abās valstīs ir cilvēki, kuri iebilst pret jautājumu diplomātisku risinājumu.
Tā, piemēram, ASV Senāta ārlietu komiteja ir pieņēmusi lēmumu atlikt uz laiku balsojumu par rezolūciju, kas uzliktu Obamam par pienākumu nodot likumdevējiem izskatīšanai jebkādas vienošanās, kas var tikt noslēgtas ar Irānu. Likumprojekta precizēšana turpināsies līdz aprīļa vidum. Iepriekš Baltais nams paziņojis, ka gadījumā, ja šāds likumprojekts tiks pieņemts, Obama tam uzliks veto.
Tikmēr Šveices pilsētā Lozannā jau piekto dienu turpinās ASV Valsts sekretāra Džona Kerija un Irānas ārlietu ministra Mohameda Džavada Zarifa, kā arī abu valstu delegāciju sarunas par kodolprogrammu. Puses atzīst, ka šī tiešām var izrādīties pēdējā iespēja atrisināt ieilgušās domstarpības, tāpēc visi esot gatavi strādāt tik ilgi, cik nepieciešams. Kā norādījis Kerijs, Irānas kodolsarunās ir novērojams ievērojams progress, taču tas neesot vēl tik liels, lai jau sasauktu visu sešu sarunās iesaistīto valstu ārlietu ministru tikšanos. Sarunām pietuvinātas personas skaidro, ka domstarpības joprojām rada jautājumi par to, cik urāna bagātināšanas centrifūgu varēs palikt Irānas rīcībā, kas notiks ar reaktoru Arakā un kā notiks sankciju atcelšana pret Teherānu.
Arī Eiropas Savienības pārstāvji atzīst, ka puses ir vēl diezgan tālu no galīgās vienošanās panākšanas. Sagaidāms, ka Irānas jautājums šodien tiks apspriests arī Briselē. Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni Eiropas Savienības līderu samita kuluāros Irānas jautājumu gatavojas apspriest ar Lielbritānijas premjerministru Deividu Kameronu, Francijas prezidentu Fransuā Olāndu un vācijas kancleri Angelu Merkeli. Kā zināms, Eiropas Savienība sarunās ir darbojusies kā starpniece starp piecām pastāvīgajām ANO Drošības Padomes valstīm, Vāciju un, protams arī Irānu.
Jau ziņots, ka rietumvalstis apvaino Irānu centienos radīt savus kodolieročus. Tā rezultātā pret valsti ir noteiktas ekonomiskas sankcijas.
