ASV prezidents Baraks Obama ceturtdienas vakarā televīzijas uzrunā paziņoja, ka no 11 miljoniem imigrantu, kas valstī ieradušies nelegāli, aptuveni pieci miljoniem būs iespēja legalizēties un lūgt darba atļaujas uz laiku līdz trīs gadiem.
Šāda iespēja būs tikai daļai nelegālo imigrantu, jo būs jābūt izpildītiem konkrētiem nosacījumiem. "Ja jūs esat bijis ASV vairāk nekā piecus gadus, ja jums ir bērni, kas ir ASV pilsoņi vai legāli rezidenti, ja jūs reģistrējaties, ja izturat pārbaudi par to, vai neesat izdarījis likumpārkāpumus, un ja jūs gribat maksāt taisnīgu nodokļu daļu, jūs varēsiet pieteikties, lai paliktu šajā valstī uz noteiktu laiku, nebaidoties no deportēšanas," sacīja Obama.
Prezidents arī paplašinājis viņa iepriekš uzsāktu programmu, kas piešķir pagaidu uzturēšanās atļaujas gados jauniem imigrantiem, kas nelegāli ieradušies ASV pirms 16 gadu vecuma sasniegšanas.
Legalizācijas iespēja tiek nodrošināta ar prezidenta izpildvaras rīkojumu, kuru viņš var izdot bez ASV Kongresa piekrišanas. Izziņotos rīkojumus prezidents arī nekavējās parakstīt, un to izdarīja jau vakar.
Vienlaikus Obama arī uzsvēra, ka šie rīkojumi neparedz automātisku pilsonības piešķiršanu - runa ir tikai par uzturēšanās un darba atļaujām.
ASV prezidenta rīcību atzinīgi novērtēja daudzas imigrantu tiesību aktīvistu organizācijas.
Tomēr tā nekavējoties vēl vairāk saasināja jau tā saspringtās attiecībās starp Obamu un viņa pārstāvēto Demokrātu partiju no vienas, un Republikāņu partiju no otras puses. Republikāņi ne tikai ar aizdomām raugās uz plāniem par nelegāli ieradušos imigrantu statusa legalizēšanu, kuri ASV ieradušies galvenokārt no Meksikas un Centrālamerikas valstīm.
Partijas līderi pauduši asu sašutumu arī par faktu, ka Obama izmantojis prezidenta izpildvaras rīkojumu, līdz ar to neprastot Kongresa piekrišanu, kura abas palātas pēc nesenajām vēlēšanām tagad kontrolē republikāņi.
Partijas līderi Obamas rīcību raksturojuši kā "nelegālu" un "nekonstitucionālu", un sola prezidenta plānus kavēt.
ASV Pārstāvju palātas spīkers Džons Boners no republikāņiem paziņoja, ka ar šādu rīcību Obama apzināti "sabotē" jebkādas iespējas, lai abas partijas sadarbotos reformu veikšanai.
"Prezidents ir rīkojies kā karalis vai imperators, nevis kā amerikāņu prezidents. Un viņš to dara laikā, kad amerikāņi no abām partijām vēlas neko vairāk kā atrisināt mūsu valsts lielākās problēmas, sākot ar ekonomiku. Un šāda prezident rīcība tikai iedrošinās vēl vairāk cilvēku šeit ierasties nelegāli, pakļaujot savas dzīvības riskam," sacīja Boners.
Strīds par imigrācijas politiku jau sāk iezīmēt arī cīņas lauku par prezidenta krēslu 2016.gada vēlēšanās, kad Obama vairs nevarēs kandidēt. Par jautājumu skaļi izteikušies gan vairāki potenciāli kandidāti no republikāņu vidus, gan arī no demokrātiem. Tostarp Hilarija Klintone, kas, tiek spekulētas, arī gatavojas cīņai par krēslu Baltā Nama Ovālajā kabinetā. Viņa nekavējoties izteica atbalstu Obamas rīcībai, kaut iepriekš attiecībā uz jūtīgiem tematiem parasti nogaidījusi.
