Obama uzrunā Igaunijā norādīja, ka Ukrainā darbojas Krievijas atbalstītie separātisti un krievu spēki iegājuši Ukrainā nevis ar humanitāro palīdzību, bet ar armijas bruņojumu un ar tankiem.
Viņš klāstīja, ka Krievijas masu mediju propaganda pārliecināja krievus, ka viņu valdība dara visu, lai stiprinātu Krieviju, bet Maskavas rīcība nav veids, kā stiprināt kādu valsti 21.gadsimtā. Patiesībā Krievija panākusi sankcijas, un no tam cieš valsts ekonomika, kapitāls aizplūst, ekonomika ieslīd recesijā, kredītreitingi krīt, un rezultātā to izjūt Krievijas cilvēki, lai gan tā tam nevajadzētu notikt.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vairākkārt ignorējis mēģinājumus atrisināt Ukrainas krīzi diplomātiski, tāpēc nācies ieviest sankcijas, un Krievija maksā par to, taču ASV nav ieinteresēta vājināt Krieviju, nemeklē ar to konfrontāciju, bet vēlas redzēt augošu un demokrātisku kopīgajā starptautiskajā sabiedrībā, norādīja Obama.
Obama arī uzsvēra, ka ASV neatzīs Krimas un jebkuras citas Ukrainas daļas aneksiju, tāpat kā neatzina Baltijas valstu okupāciju. Viņš arī atzina, ka Ukrainai nepieciešams kas vairāk par atbalstu vārdos, un NATO valstis spriedīs par palīdzību Ukrainai. Tāpat NATO jāpalīdz stiprināt Moldovas un Gruzijas aizsardzības spējas, atgādināja Obama.
ASV līderis arī uzsvēra, ka NATO aizstāvēs savus biedrus, nedalot vecajos un jaunajos. Viņš pauda ticību, ka NATO samita Velsā šonedēļ izlems par aizsardzības soļu paplašināšanu, jo aizstāvēt Tallinu, Rīgu un Viļņu ir tikpat svarīgi kā aizstāvēt Parīzi un Londonu.
Jau ziņots, ka ASV prezidents Baraks Obama Tallinā pēc tikšanās ar Igaunijas prezidentu Tomasu Henriku Ilvesu paziņoja par papildu lidmašīnām gaisa spēkiem, lai varētu patrulēt Baltijas valstu gaisa telpā.
Pirmdien NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens paziņoja, ka NATO uzlabos savu militāro gatavību, nodrošinot lielāku klātbūtni Austrumeiropā. NATO samitā Velsā no dalībvalstu puses arī sagaida apņemšanos palielināt aizsardzības budžeta apjomu.
Gan Latvijā, gan Polijā jau ir papildu izvietots ASV militārais kontingents. Latvijā atrodas 150 gaisa desanta karavīri no ASV armijas 173.kājnieku brigādes kaujas vienības.
Šādi NATO reaģē uz notikumiem Ukrainā, kur pēc martā notikušās Krimas aneksijas, aprīlī aktivizējās prokrieviskie separātisti, kuri pasludinājuši neatkarību un pat rīkojuši referendumus par atdalīšanos no Ukrainas. Kijeva viņus dēvē par teroristiem, un aprīļa nogalē sākta pretterorisma operācija. Lai gan Krievija oficiāli noliedz atbalstu separātistiem, daudzi pierādījumi liecina par pretējo. Arī Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krieviju nav devušas cerēto rezultātu, un augusta nogalē, saskaņā ar Kijevas sniegtajām ziņām, Krievijas armijas regulārās daļas iebruka Ukrainā.
