ASV prezidents Baraks Obama rosinājis miljardu ASV dolāru investēt plānā, kas paredz papildu finansējumu ASV sauszemes, gaisa un jūras spēku izvietošanai rotācijas kārtībā Austrumeiropā, kur ir vislielākās bažas par reģiona drošību saistībā ar Krievijas rīcību Ukrainā. Savā paziņojumā, ar ko Obama nācis klajā vizītes laikā Varšavā, viņš minējis, ka šis plāns palielinās arī ārpus NATO esošu valstu, piemēram, Ukrainas, Gruzijas un Moldovas spējas sadarboties ar Savienotajām Valstīm un Rietumu aliansi, kā arī veidot pašiem savas aizsardzības spējas. Ja ASV Kongress šo Obamas ideju apstiprinās, tad šie būs viņa valdīšanas laikā stingrākie centieni apliecināt atbalstu Austrumeiropai un spēcīgākais signāls Krievijai.
Šis plāns paredzētu, ka uz Eiropas zemes būtu vairāk ASV karavīru rotācijas kārtībā, kā arī patruļas gaisa telpā un ūdeņos, īpaši Melnajā un Baltijas jūrā, kā arī izveidotu tādu aprīkojumu un infrastruktūru, ko NATO spēki varētu izmantot gadījumos, kad būtu nepieciešama ātra to pozicionēšanās.
Taču Obama arī uzsvēris, ka par šo atbalstu ASV pretī gaida lielāku Eiropas valdību aktivitāti un interesi palielināt savus aizsardzības budžetus.
Atzinīgi par ASV rosinājumu izteicies arī NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš otrdien NATO mītnē Briselē uzņem dalībvalstu aizsardzības ministrus.
„Es tiešām augsti vērtēju, ka amerikāņi uzņemas atbildību, vēlreiz apliecinot atbalstu valstīm. ASV pēc Krievijas nelegālajām darbībām Ukrainā ir rīkojusies ļoti ātri, un es priecājos, ka citas dalībvalstis tam ir sekojušas un ir gatavas iesaistīties, taču es ceru uz turpmāku ASV vadību,” sacīja Rasmusens.
„Mums ir absolūti vienots viedoklis par steidzamo nepieciešamību pielikt vairāk pūļu NATO dalībvalstu bruņoto spēku finansēšanā. Tāpēc es gribu informēt, ka plānoju lūgt valdībai un parlamentam palielināt mūsu militāro budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta. Tas būs izmērāms žests mūsu apņēmībai un iedrošinās arī citas NATO dalībvalstis sekot mūsu piemēram,” sacīja Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis.
Ukrainas krīze un Krimas aneksija, Eiropas ekonomiskā un enerģētiskā neatkarība un NATO modernizāciju. Tie bija temati, ko Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un vēl septiņi Centrāleiropas valstu prezidenti pārsprieduši darba pusdienās ar Obamu. Sarunas ilga divas stundas. „Obama apliecināja, ka aizsardzības plāni ir neaizskarami un ASV turpinās ieguldīt sabiedroto drošībā,” teica Valsts prezidenta Andra Bērziņa pārstāve Līga Krapāne.
Latvija jau iepriekš ASV amatpersonām solījusi steidzami gādāt par ikgadēju militārā budžeta pieaugumu, lai 2020. gadā finansējums aizsardzībai atbilstu NATO prasībai.
ASV plānu īpaši atzinīgi novērtējušas Centrālās un Austrumeiropas valstis. Arī Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvērusi, ka ASV prezidenta paziņojums par drošības plānu ir svarīgs Baltijas reģiona drošībai, īpaši ņemot vērā situāciju austrumos.
Savukārt Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis paudis, ka ASV un Eiropas rīcība, iespējams, jau ir novērsusi pilna mēroga Krievijas iebrukumu Ukrainā, taču, viņaprāt, vadošo lomu ir spēlējušas tieši ASV un ne tik daudz Eiropas Savienība, un par spīti nesen Ukrainā notikušajām prezidenta vēlēšanām, situācija joprojām saglabājas nestabila.
Trešdien Baraks Obama ierodas Briselē un viņam paredzēta tikšanās ar jauno Ukrainas prezidentu Petro Porošenko.
