Kad ASV prezidents pirms dažām dienām pēc G20 samita Sanktpēterburgā paziņoja, ka šonedēļ televīzijā uzrunās nāciju par Sīrijas jautājumu, vēl nebija kļuvusi aktuāla iniciatīva, ka Damaska varētu nodot savu ķīmisko ieroču arsenālu starptautiskā pārziņā un to iznīcināt. Tas ir krietni mainījis situāciju, un Obama centās pārliecināt, kā liecina aptauju dati, skeptiskos amerikāņus par nepieciešamību īstenot militāru uzbrukumu Bašara al Asada režīma pozīcijām.
Aptuveni 15 minūšu garajā uzrunā ASV prezidents paziņoja, ka viņa administrācija ilgi pretojusies aicinājumiem rīkoties militāri, jo neuzskatīja, ka spēka pielietošana varētu atrisināt pilsoņu karu Sīrijā. Taču Obama mainīja domas pēc 21. augusta ķīmiskā uzbrukuma pie Damaskas. Kaut gan Asada režīms noliedz savu vainu, Obama paziņoja, ka balstoties uz izlūkdienestu datiem, viņš „zina”, ka atbildīgs ir Asads. Tādēļ ASV ir jābūt gatavām rīkoties, uzstāja prezidents:
„Daudzi no jums ir jautājuši, kāpēc to neatstāt citu valstu ziņā vai meklēt risinājumus, kas neprasa spēka lietošanu. Un vairāki cilvēki man rakstījuši, ka mums nevajadzētu būt pasaules policistam. Es piekrītu. Es noteikti dodu priekšroku miermīlīgiem risinājumiem. Pēdējos divos gados mana administrācijas ir mēģinājusi diplomātiju un sankcijas, brīdinājumus un sarunas. Bet Asada režīms tik un tā izmantoja ķīmiskos ieročus. Tomēr pēdējās dienās, daļēji ticamu ASV militārās rīcības draudu dēļ, ir parādījušās dažas cerīgas zīmes.”
Obama atkārtoja, ka ASV ir jābūt gatavām iejaukties nacionālo drošības interešu dēļ, lai novērstu ķīmisko ieroču atkārtotu lietošanu, kā arī sūtītu stingru signālu Asada režīma sabiedrotajai Irānai, ar kuru rietumvalstīm ir nesaskaņas par Teherānas kodolprogrammu. Viņš arī solīja, ka amerikāņu karavīri netiks iesūtīti, un triecieni būtu ierobežoti. Bet par Sīrijas gatavību attiekties no sava arsenāla Obama izteicās piesardzīgi:
„Asada režīms tagad ir atzinis, ka tam ir ķīmiskie ieroči, un pat pateicis, ka pievienosies Ķīmisko ieroču konvencijai, kas aizliedz to izmantošanu. Ir pāragri teikt, vai [Krievijas] piedāvājums būs sekmīgs, un jebkādas vienošanās gadījumā ir jāpārbauda, vai Asada režīms pilda savas saistības. Tomēr šai iniciatīvai ir iespēja likvidēt ķīmisko ieroču draudus bez spēka lietošanas, īpaši tāpēc, ka Krievija ir viena no Asada spēcīgākajiem sabiedrotajiem. Tādēļ es aicināju Kongresa līderus atlikt balsojumu par spēka pielietošanas atbalstīšanu, kamēr mēs ejam šo diplomātisko ceļu.”
Obama paziņoja, ka jau ceturtdien valsts sekretārs Džons Kerijs Ženēvā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, piebilstot, ka pats turpinās sarunas ar Vladimiru Putinu. Un, kaut gan balsojums Kongresā pagaidām ir atlikts, Obama licis ASV bruņotajiem spēkiem būt gatavībā.
Vienlaikus aktualizējušas diskusijas arī ANO Drošības padomē. Otrdien bija paredzēta ārkārtas sanāksme, tomēr Krievija to atcēla. Francija rosinājusi rezolūcijas projektu, kurā Sīrijai pieprasīts atteikties no ķīmisko ieroča arsenāla, pretējā gadījumā režīmam draudot ar militāru spēku. Maskava šādu pozicionējumu nosauca par „nepieņemamu”.
