Līdz Obamas astoņu gadu ilgās prezidentūras beigām nu jau atlicis mazāk par mēnesi, un, kā tika prognozēts iepriekš, šajā laikā aizejošais prezidents centīsies apstiprināt vairākas politikas iniciatīvas.
Viena no tādām saistīta ar gāzes un naftas ieguvi Arktikas ūdeņos, kā arī vairākos reģionos Atlantijas okeāna piekrastē.
Obama, izmantojot 1953.gada likumu, ir aizliedzis kontinentālā šelfa dabas resursu iznomāšanu uz nenoteiktu laiku.
Baltā nama paziņojumā norādīts, ka šāds lēmums pieņemts, rūpējoties par Arktikas reģiona ilgtspējīgu ekonomiku un ekosistēmu, ņemot vērā vides aizsardzības jautājumus un pasargājot piekrastes reģionus no potenciālajām naftas noplūdēm, ko Arktikā ir īpaši grūti novērst. Prezidents Obama arī ņēmis vērā zinātnieku norādījumus par to, ka jau tagad ir atklāts trīsreiz vairāk fosilā kurināmā, nekā ir iespējams sadedzināt, neradot draudus klimatam. Vienlaicīgi prezidents uzsvēris, ka naftas un gāzes ieguve Arktikā, īpaši laikā, kad enerģijas resursu cenas ir ļoti zemas, ir pārāk dārga un tās attīstība var prasīt gadu desmitus, taču uz to brīdi valsts plānojusi arvien vairāk atteikties no fosilo kurināmo izmantošanas.
Vienlaicīgi ar Savienotajām Valstīm līdzīgu aizliegumu savos arktiskajos ūdeņos pieņēmusi arī kaimiņos esošā Kanāda, taču atšķirībā no ASV šādu aizliegumu Kanāda varēs pārskatīt pēc pieciem gadiem. Kanāda un ASV arī vienojušās noskaidrot ilgtspējīgas kuģošanas līnijas abu valstu Arktikas ūdeņos.
Kā norāda Obama, jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps pieņemto aizliegumu nevarēs atcelt.
Tramps savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā bija solījis veiksmīgāk izmantot pašreizējās ASV naftas rezerves, nododot arvien vairāk federālo zemju naftas un gāzes ražošanai, tādējādi cenšoties palielināt ASV energoresursu ieguves apjomus. Šādi aicinājumi ir izraisījuši vides aizstāvju bažas. Pēc Arktiskās deklarācijas pieņemšanas vides aizstāvības grupa „Zemes draugi” ir norādījusi, ka neviens no ASV prezidentiem nav centies atcelt iepriekšējā prezidenta lēmumus atteikties no gāzes un naftas ieguves Arktiskajā šelfā un, ja Tramps to mēģinās darīt, viņam noteikti jārēķinās ar tiesu darbiem.
ASV Naftas institūts gan norādījis, ka nav tādas lietas, kā pastāvīgs aizliegums, paužot cerību, ka Tramps tomēr šo lēmumu atcels. Naftas ieguves industrijas pārstāvji lielas cerības liek uz ASV Valsts sekretāra amatam virzīto Reksu Tillersonu, kurš ir naftas kompānijas "Exxon Mobile" vadītājs ar labiem sakariem Krievijas naftas ieguves sistēmā, kā arī uz enerģētikas ministra amatam virzīto Riku Periju, kurš iepriekš kā Teksasas štata gubernators ir aicinājis mazināt regulējumu naftas ieguves industrijai. Kā norāda raidsabiedrība BBC, Tillersons varētu mēģināt noslēgt vienošanos ar Krieviju par naftas ieguvi tās Arktiskajā šelfā.
Kā ziņo televīzijas kanāls CNBC, atsaucoties uz Arktiskās enerģijas centru, naftas un gāzes ieguvi Arktikā gan atbalsta pārliecinošs vairākums Aļaskas iedzīvotāju. Tas izskaidrojams ar faktu, ka Aļaskas iedzīvotāji ik gadu saņem prēmijas, kas tiek aprēķinātas no naftas ieguves radītās peļņas. Komentējot Arktikas reģiona iedzīvotāju bažas, Obama norādījis, ka šo rajonu iedzīvotājiem ir pienācis laiks diversificēt savu ekonomiku.
