Viņš vēlreiz atgādinājis, ka alianse ir gatava un spējīga aizstāvēt visas tās dalībnieces un arī piektais pants joprojām ir spēkā. ASV arī sola turpināt palīdzību Ukrainai.
„Saspringta dienas kārtība,” tā, raksturojot NATO šo laiku uzdevumus, tiekoties ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Baltajā namā, sacīja ASV prezidents Baraks Obama. Abi pārrunājuši plašu jautājumu loku, tajā skaitā arī lielākos draudus alianses Austrumu un Dienvidu robežās.
Krievijas agresija Ukrainā bija viens no tematiem. Tiekoties ar presi Obama sacīja, ka Krievijas nostāja Ukrainā kļūst "arvien agresīvāka".
„Mums bija iespēja pārrunāt situāciju Ukrainā un arvien pieaugošāko Krievijas agresiju. Mēs vēlreiz apliecinājām, ka NATO ir stūrakmens ne tikai transatlantiskajā, bet arī globālajā drošībā,” uzsvēra Obama.
“Alianse pieturas pie piektā panta nosacījumiem, kā arī īsteno dažādas aktivitātes, lai ieviestu dzīvē plānu, kas ļauj darboties tūlītēji. Tas patlaban notiek. Un es biju priecīgs dzirdēt, ka ne tikai ASV, bet arī citas dalībvalstis dara to, kas nepieciešams, un ka mums ir gan resursi, gan līdzekļi, lai aizsargātu visas dalībvalstis,” pauda ASV līderis.
Pēc Ukrainas Pretterorisma operācijas štāba ziņām Dienvidos joprojām atrodas vairāk nekā 40 000 Krievijas atbalstīto separātisko spēku un vismaz 9000 Krievijas armijas karavīru. Maskava savu iesaistīšanos joprojām noliedz.
Noprotams, ka abu pušu sarunā ir skarta arī aizsardzības budžetu tēma, tā kā liela daļa NATO Eiropas valstu nesasniedz noteiktos divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Taču, jau pēc tikšanās ar Obamu, Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka situācija mainās un kritiskajos laikos, kādi ir patlaban, NATO koncentrē savus resursu arī Eiropā.
„Eiropa un ASV ir vienotas un aizstāvēs visas dalībvalstis pret ikvienu apdraudējumu. Arī Eiropa sper soli uz priekšu un uzņemas atbildību par īpaši ātras reaģēšanas spēkiem, kurus mēs patlaban veidojam. NATO pielāgojas jaunai drošības videi, īstenojot lielāko spēku atjaunošanu kopš Aukstā kara. Un, protams, ASV spēlē izšķirošu lomu, gan piedāvājot resursus, kopā ar Eiropu, gan esot līderes,” sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Obama un Stoltenbergs arī pievērsušies arvien augošajai terorisma problēmai alianses Dienvidu pusē, īpaši Irākā, Sīrijā, Ziemeļāfrikā. Obama sacīja, ka aliansei ir jāpārdomā lielāka iesaistīšanās “karsto punktu” teritorijās, tā kā Irākas un Āfrikas Savienības līderi ir ieinteresēti ar aliansi sadarboties.
To, ka terorisma spēks pasaule patlaban ir milzīgs, vēlāk sarunā ar ASV telekanālu CNN norādīja arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, norādot, ka lai pilnībā sagrautu džihādistu grupējumu "Islāma valsts", būs vajadzīgi gadi, tāpēc NATO dalībvalstīm, kas ir iesaistījušās šajā cīņā, jānoskaņojas uz ilgstošiem pūliņiem.
